Krihbaums intervijā ziņu aģentūrai BNS norādīja, ka “Nemunas rītausmas” izslēgšana ļaus Lietuvā izveidot valdošo vairākumu “bez galēji labējiem populistiem”.

“Es būšu atklāts un atvērts, ka mēs novērtējam to, ka tagad valdību var izveidot bez labēji radikālas un labēji populistiskas partijas, jo arī mums Vācijā nebija tik viegli nosūtīt brigādi uz valsti, zinot, ka valdību ietekmē labēji radikāla partija,” atzina Krihbaums.

Jautāts, vai ziņas par izmaiņām koalīcijā Vācijas kanclera Frīdriha Merca pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) uztver pozitīvi, ārlietu ministra vietnieks, kas atbildīgs par Eiropas lietām, sacīja, ka Berlīne neiejaucas citu valstu iekšējās lietās.

Tomēr Krihbaums teica, ka “mēs visi dzīvojam vienā Eiropas mājā”, tāpēc viņš rūpīgi seko līdzi notikumiem citās valstīs.

“Un es domāju, ka, raugoties arī uz savu vēsturi, mēs nekad nevaram pieļaut, ka antisemītisms un propaganda pret ebreju tautu ir daļa no politiskās programmas. Vācija to nevar pieļaut mūsu vēstures dēļ, un tāpēc, protams, kad mēs šajā laikā dzirdējām, ka šī partija pievienosies valdībai Lietuvā, jūs varat iedomāties, ka mūsu reakcija bija ļoti atturīga un negribīga,” klāstīja Krihbaums.

“Nemunas rītausmas” priekšsēdētājam Remiģijum Žemaitaitim par naida pret ebrejiem un holokausta noliegšanas veicināšanu tiesa piespriedusi 5000 eiro naudas odu.

Apelāciju tiesas spriedums šajā lietā gaidāms šogad. Lieta ir par viņa ierakstiem un publiskajiem izteikumiem par ebrejiem un Izraēlu.

Uz politiķa komentāriem iepriekš negatīvi reaģēja arī Vācijas vēstniecība Lietuvā.

Sociāldemokrāti pagājušajā nedēļas nogalē nolēma izslēgt “Nemunas rītausmu” no koalīcijas, kurā ir arī centriski kreisā Zemnieku un zaļo savienība, un sākt sarunas par pievienošanos koalīcijai ar centriski kreiso Demokrātu savienību “Lietuvas vārdā”.

Daži sociāldemokrāti neslēpa savu neapmierinātību, norādot, ka Žemaitaiša uzvedība un retorika ir izraisījusi negatīvu rezonansi sabiedrībā.

“Es domāju, ka tagad jūsu valstij ir reāla iespēja. Jums ir personības, jūsu rindās ir ļoti, ļoti labi politikas veidotāji un politiķi, tāpēc mēs pilnībā paļaujamies, ka ar jūsu prezidentu priekšgalā būs iespējams veidot jaunu valdību, kas ir pelnījusi arī jūsu tautas uzticību un atbalstu,” sacīja Krihbaums.

Lietuvas un Vācijas attiecības pēdējos gados ir paplašinājušās, ko lielā mērā veicina Berlīnes apņemšanās līdz 2027. gada beigām izvietot valstī armijas brigādi.