“Lai sasniegtu šo mērķi, Krievija nevairīsies no tiešas militāras konfrontācijas ar NATO, ja tas būs nepieciešams,” brīdināja jaunais BND vadītājs, uzrunājot Vācijas likumdevējus.

Viņš uzsvēra, ka Krievija rada tiešus draudus un pašreizējais miers ar Eiropas Savienību (ES) jebkurā mirklī var pāraugt konfrontācijā.

Publiskajā izlūkdienestu atskaitīšanās sēdē Bundestāgā piedalījās arī Vācijas Militārās pretizlūkošanas (MAD) un Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītāji.

Lai gan viņi minēja arī citus draudus, ar kuriem saskaras Vācija, piemēram, politisko un reliģisko ekstrēmismu, viņu izklāstā dominēja Krievija.

Jēgers, kurš iepriekš bija Vācijas vēstnieks Kijivā, atbalsoja pārējo Vācijas drošības iestāžu vadītāju teikto, ka Krievijas ambīcijas un agresija neaprobežojas tikai ar karu Ukrainā.

“Mēs nedrīkstam mierīgi sēdēt un pieņemt, ka iespējamais Krievijas uzbrukums agrākais notiks 2029. gadā,” brīdināja Jēgers, uzsverot, ka Eiropa jau tagad tiek apdraudēta.

Viņš norādīja, ka Maskava acīmredzot ir apņēmusies graut NATO un destabilizēt Eiropas demokrātijas, un Krievijas izmantotie līdzekļi ir labi zināmi – mēģinājumi jaukties vēlēšanu procesos un ietekmēt sabiedrības viedokli, provokācijas, dezinformācija, spiegošana, sabotāžas, gaisa telpas pārkāpšana ar droniem un iznīcinātājiem, pasūtījuma slepkavības un trimdā dzīvojošo opozicionāru vajāšana.

BfV jaunais vadītājs Sinans Selens atgādināja par septembrī notikušajiem incidentiem ar droniem, GPS signālu traucējumiem un Krievijas iznīcinātāju ielidošanu NATO gaisa telpā.

Viņš teica, ka visi šie gadījumi skaidri demonstrē draudu apmērus, un uzsvēra, ka Krievija neapšaubāmi ir agresīva un kļūst tikai agresīvāka.