Krievijas karaflote “ir agresīva, novērojot bāzes un vienības, mēģinot iebiedēt un sabotēt, veicot dronu pārlidojumus un izmantojot “ēnu floti” Baltijas jūrā,” norādīja Kāks.

Vācijas jūras spēku inspektors informēja, ka Krievija tagad arī aizsargā savus “ēnu flotes” kuģus, izmantojot karakuģus vai bruņotas drošības komandas uz klāja. Tomēr Kāks norādīja, ka tas rada papildu slodzi Krievijas flotei, kam nav neierobežotu resursu.

“Ēnu flotē” ir tankkuģi un kravas kuģi, ko Krievija izmanto, lai apietu sankcijas, piemēram, Rietumvalstu noteiktos cenu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam uz trešajām valstīm. Kuģi bieži izmanto ārvalstu karogus un slēpj savu maršrutu vai kravas izcelsmi.

Kāks atzina, ka Vācijai un tās sabiedrotajiem tagad ir daudz skaidrāks priekšstats par aktivitātēm jūrā, apvienojot kuģu, lidmašīnu, krasta radaru un satelītu datus.

Ja iepriekš aizdomīgas aktivitātes pamanīšanai bija nepieciešamas 17 stundas, tad tagad to var paveikt vienā stundā, piebilda Vācijas jūras spēku inspektors.

Viņš arī uzsvēra jūras spēku nozīmi globālās tirdzniecības aizsardzībā, sakot, ka notikumi Tuvajos Austrumos, Sarkanajā jūrā un Persijas līcī liecina, ka kuģošanas brīvību nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Viceadmirālis piebilda, ka Vācijas karaflotes personāla skaits pirmo reizi atkal pieaug, un 2026. gadā gaidāms 3000 vīru liels papildinājums.

Kāks arī paziņoja par izmaiņām divu Vācijas kuģu izvietošanā, kas bija nosūtīti iespējamai mīnu iznīcināšanas misijai Hormuza šaurumā un tagad atrodas Vidusjūrā. Mīnu meklēšanas kuģis “Fulda” sākotnēji paliks tur ar jaunu apkalpi, savukārt atbalsta kuģis “Mosel” atgriezīsies mājās un nepieciešamības gadījumā tiks aizstāts.