Finanšu ministra Larsa Klingbeila sagatavotais dokuments paredz, ka Vācijai nāksies uzņemties lielu valsts parādu, lai finansētu nolietotās infrastruktūras atjaunošanu, stimulēšanas pasākumus tautsaimniecības atdzīvināšanai un nepieredzēti lielās investīcijas armijas pārapbruņošanai.

Šogad paredzēts aizņemties 81,8 miljardus eiro, valdības izdevumiem sasniedzot 503 miljardus.

Tēriņus paredzēts palielināt arī nākamajos gados, kā liecina valdības apstiprinātie priekšlikumi 2026.gada budžeta izstrādei.

Klingbeils sola aizsardzības izdevumus līdz 2029.gadam palielināt līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Domstarpības par budžeta tēriņiem pērn noveda pie iepriekšējās valdības krišanas, un kanclera Frīdriha Merca valdība, kas nāca pie varas maijā, nodrošinājusi sev plašākas iespējas aizņemties un palielināt valsts parādu.

Martā parlaments apstiprināja grozījumus konstitūcijas normās, kas ierobežoja valdības iespējas aizņemties, lai būtu iespējams palielināt aizsardzības izdevumus un izveidot īpašu fondu 500 miljardu eiro apmērā infrastruktūras attīstīšanai.

Budžetu vēl jāapstiprina Bundestāgam.