Vācijas parlamenta apakšnams šo likumprojektu apstiprināja februārī, un parlamenta augšpalātā Bundesrātā to paredzēts apspriest 22.martā.

Taču likumprojekta pieņemšana var aizkavēties vairāku federālo zemju pretestības dēļ.

Lauterbahs paziņoja, ka visu nedēļu lobēs, lai nepieļautu likumprojekta nodošanu izskatīšanai Bundesrāta starpniecības komitejā.

Sarunas komitejā var aizkavēt procesu tik ilgi, ka likumprojektu nebūs iespējams pabeigt un ieviest līdz nākamajām federālajām vēlēšanām 2025.gadā, tādējādi faktiski to atmetot.

“Tad mēs zaudētu unikālu iespēju reformēt neveiksmīgo marihuānas politiku.

Manuprāt, tas būtu melnā tirgus triumfs,” sacīja Lauterbahs.

Pagaidām plānots, ka likumprojekts stāsies spēkā 1.aprīlī. Likums paredz, ka no 1.aprīļa pieaugušajiem būs tiesības mājas glabāt 50 gramus marihuānas personīgai lietošanai, bet ārpus mājām pie viņiem varēs atrasties 25 grami “zālītes”.

Viņiem būs arī tiesībās mājās audzēt līdz trijiem kaņepju stādiem. Savukārt no 1.jūlija tā dēvētajiem marihuānas klubiem būs tiesības kolektīvi audzēt kaņepes nekomerciāliem nolūkiem.

Zaļie un liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) savās priekšvēlēšanu kampaņās solīja legalizēt marihuānu, un attiecīgs likumprojekts kļuva par prioritāti, kad pie varas stājās trīs partiju koalīcija, ko veido FDP, zaļie un sociāldemokrāti (SPD).

Lai gan likumprojekts nav jāapstiprina Bundesrātā, tajā pārstāvētās federālās zemes var aicināt izskatīt to starpniecības komitejā, lai rastu kopsaucēju starp Bundestāgu un Bundesrātu.

Konservatīvās federālās zemes, ko pārvalda opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU), piemēram, Saksija un Bavārija, plāno aicināt nodot likumprojektu izskatīšanai komitejā.

Lauterbahs brīdināja visas federālās zemes, ko pārvalda SPD un zaļie, ka marihuānas likums nākamajā piektdienā nomirs, ja tiks sasaukta starpniecības komiteja.

Lai pārliecinātu svārstīgās federālās zemes, Lauterbahs paziņoja, ka federālā valdība līdz piektdienai nāks klajā ar paziņojumu, ar kuru cer kliedēt to federālo zemju bažas, kuras tagad vēlas vērsties starpniecības komitejā.

Viens no punktiem, kas izsaucis pretestību, ir amnestija, saskaņā ar kuru par pagātnes noziegumiem vairs nebūtu jāsoda saskaņā ar jauno likumu.

Vairākas federālās zemes apgalvo, ka tas prasītu individuālu lietu pārskatīšanu, tādējādi radot papildu slogu tieslietu sistēmai.