Kā norādīja Francijas valdības vadītājs, viņš ir uzdevis prefektiem – augstākajiem valsts pārstāvjiem departamentos – spert šo soli, pirmkārt, lai aizsargātu veikalus no laupīšanas.

Savukārt premjerministra birojs paziņoja, ka naktī uz otrdienu un naktī uz trešdienu tiek izsludināta daļēja komandantstunda Lillē un vēl trīs valsts ziemeļu pilsētās. Tā būs spēkā no plkst. 20 līdz plkst. 6.

Pēc Francijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas aplēsēm, nekārtībās visā valstī varētu būt cietuši vairāk nekā 2000 veikalu.

Līdz 18. oktobra vakaram bija reģistrēti aptuveni 1500 šādu gadījumu, raidsabiedrībai RLT sacīja organizācijas vadītājs Alēns Di Krešenco. Postījumu apmērs sasniedz simtiem miljonu eiro.

Savukārt Francijas tirdzniecības ministrs Seržs Papēns pirmdien minēja vēl lielāku cietušo veikalu skaitu – “vismaz 3000”.

Kā pirmdien norādīja Lekornī, viņš neizslēdz, ka “vajadzības gadījumā” Francijā tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis.

Premjers atkārtoja tēzi, ko iepriekš bija izteicis valsts prezidents Emanuels Makrons, ka nemieri ir “organizēts haoss”, par ko atbildīgi ir “kreisie ekstrēmisti un noziedznieki”.

“Ir pierādījumi, ka mums ir darīšana ar ultrakreiso kustību, kas cenšas sēt haosu pirms prezidenta vēlēšanām,” norādīja premjers.

Pagājušajā nedēļas nogalē visā Francijā notika masu nekārtības. Protesti pret dzīves dārdzību izvērsās vardarbībā, tika laupīti veikali, dedzinātas ēkas un automašīnas.

Kareivīgākie demonstranti uzbruka policistiem, kas savukārt lika lietā asaru gāzi.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem nekārtību gaitā ievainoti 997 policisti un citu drošības dienestu darbinieki.

Visā Francijā nedēļas nogalē aizturēts 2331 cilvēks.

Kā paziņoja Francijas iekšlietu ministrs Lorāns Nunjess, nākamajās brīvdienās, 24. un 25. oktobrī, policija strādās pastiprinātas gatavības režīmā.

“Dzelteno vestu” kustība aicinājusi francūžus 24. oktobrī atkal iziet ielās, lai protestētu pret dzīves dārdzību.