Viņš atklāja, ka notikuši arī mēģinājumi ielauzties jūras spēku bāzēs no sauszemes un jūras, kā arī bijuši gadījumi, kad personas mēģinājušas pietuvoties karavīriem uniformās, kad tie dodas mājās.

“Mūsu vērtējums – mēs tiekam pārbaudīti,” norādīja Kāks, kurš ir arī karaflotes inspektors. Taču viņš neatklāja, ko flote tur aizdomās par šiem incidentiem.

Viņš arī nekomentēja Vācijas mediju ziņoto, ka sabotāžā cietusi jauna Hamburgā būvēta korvete, ko bija plānots nodot flotes rīcībā.

Mediji vēsta, ka janvārī pārbaudes laikā korvetes “Emden” piedziņā tika atrasti vairāki kilogrami metāla skaidu, kas varēja radīt nopietnus bojājumus, ja tās netiktu laikus atklātas.

Kāks runāja par mēģinājumiem satricināt sabiedrību gan Vācijā, gan visā NATO aliansē, piebilstot, ka šie sabotāžas gadījumi iespējams rada pamatu aktīvām militārām darbībām vēlāk.

Kāks atgādināja, ka Vācija 2022.gadā pastiprināja pasākumus pret sabotāžu, un brīdināja, ka Krievijas radītie draudi tagad ir daudz lielāki nekā pirms diviem gadiem.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pagājušajā gadā brīdināja, ka Krievija līdz 2029.gadam varētu sākt militāru uzbrukumu NATO teritorijai. Arī Kāks norādīja uz šādu iespējamību.

“Mums nav lieka laika, ko zaudēt. Tuvāko nedēļu laikā mēs vispirms iekšēji saskaņosim nepieciešamos pasākumus un pēc tam tos publiskosim. Mums ir daudz darāmā,” paziņoja Kāks, kurš ir ierosinājis karaflotes plānu stratēģisku paplašināšanu.