Avotu ziņotais par jauno ASV plānu raisījis bažas, ka tas faktiski atbilst Krievijas maksimālajām prasībām, kuras Ukraina atkārtoti noraidījusi kā līdzvērtīgas kapitulācijai.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pirms Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē kritizēja ASV plānu, norādot, ka jāvājina uzbrucēja iespējas uzbrukt, nevis upura iespējas sevi aizstāvēt.

Sikorskis pieprasīja, lai Eiropa tiktu iesaistīta miera procesā.

Arī Vācijas kanclera Frīdriha Merca kancelejas vadītājs Torstens Frejs kritizēja šo priekšlikumu. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas atkāpšanās no teritorijām, kas joprojām atrodas tās kontrolē, būtu nepieņemams iznākums.

Avots, kas vēlējās saglabāt savu anonimitāti, ziņu aģentūrai AFP pastāstīja, ka Vašingtonas priekšlikumi paredz “Krimas un citu Krievijas ieņemto reģionu atzīšanu” un armijas samazināšanu līdz 400 000 vīru. ASV piedāvātais miera plāns arī paredz, ka Ukraina atsakās no visiem tālas darbības rādiusa ieročiem.

Tiek ziņots, ka plāns paredz arī to, ka Krievijai tiks piešķirta kontrole pār teritorijām, kuras tā nav spējusi ieņemt gandrīz četrus gadus pēc atkārtotā iebrukuma sākuma.

Izdevums “Axios” iepriekš ziņoja, ka priekšlikumu izstrādājuši Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Krievijas sūtnis Kirils Dmitrijevs.

Kijiva esot informēta par jauno plānu, bet avoti Briselē ziņo, ka ES par to netika informēta.