Prokuratūra paziņoja, ka ir sākusi izmeklēšanu, jo Mačado atbalsts stingrākām ASV sankcijām ir “nodevība pret dzimteni, ko nosaka kriminālkodeksa 128.pants, un sazvērestība ar ārvalstīm”.

Prokuratūra paziņoja, ka tā “cīnās pret jebkuru personu, grupu, nacionālu vai starptautisku juridisku personu, kas apdraud valsts stabilitāti”.

ASV Pārstāvju palāta pirmdien pieņēma abu partiju atbalstītu likuma BOLIVAR projektu, kas aizliedz ASV federālajām aģentūrām veikt darījumus ar Maduro režīmu vai tā sabiedrotajiem. Šis likumprojekts kļūs par likumu, kad to pieņems arī Senāts un parakstīs ASV prezidents Džo Baidens.

Karakasa ar sašutumu reaģēja uz šo likuma projektu, paziņojot, ka tas pārkāpj ANO Hartu.

Donalda Trampa pirmās prezidentūras laikā viņš īstenoja maksimāla spiediena politiku pret Venecuēlu, neveiksmīgi mēģinot panākt Maduro gāšanu. Baidens vēlāk mīkstināja šos spiediena pasākumus, tomēr Baidena administrācija atsakās atzīt Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās jūlijā.

Venecuēlas opozīcija ir paziņojusi, ka vēlēšanās uzvarējis tās kandidāts Edmundo Gonsaless, kurš ātri nomainīja Mačado, kad viņai tika liegts kandidēt. Saskaņā ar opozīcijas paziņojumu Gonsaless ieguvis vairāk nekā 67% balsu.

Pēc vēlēšanām Gonsaless aizbēga uz Spāniju, bet Mačado slēpjas no varas iestādēm.

Baidena administrācija šonedēl pirmoreiz paziņoja, ka atzīst Gonsalesu par jaunievēlēto Venecuēlas prezidentu.