Sarunas notiek septiņus mēnešus pēc tam, kad ASV bruņotie spēki gāza prezidentu Nikolasu Maduro. Kopš tā laika Venecuēlu vada ASV atbalstītā pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa.

Sarunu pirmā kārta ilga vairākas dienas, un to noslēgumā abas puses nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, ka panākta vienošanās par diviem jautājumiem – tiesu sistēmas reformu un nepieciešamību iegūt piekļuvi iesaldētajiem Venecuēlas līdzekļiem, lai atbalstītu zemestrīces seku likvidēšanas pasākumus.

Abas puses apņēmās “sākt procesu, kas veicinās tiesu sistēmas pārveidi”, tostarp reformas Augstākajā tiesā, kas tika plaši kritizēta par Maduro atkārtotās ievēlēšanas apstiprināšanu 2024. gadā. Opozīcija noraidīja šo rezultātu, paziņojot par savu uzvaru un apgalvojot, ka notikusi plaša mēroga krāpšana.

Venecuēlas pagaidu valdības un opozīcijas pārstāvju kopīgajā paziņojumā nav pieminēta Nacionālā vēlēšanu padome, kuru opozīcija arī cer pārveidot. Arī Nacionālā vēlēšanu padome tika kritizēta par Maduro atkārtotās ievēlēšanas apstiprināšanu.

Ņemot vērā 24. jūnijā notikušās zemestrīces, kurās gāja bojā vairāk nekā 6300 cilvēku, abas puses vienojās arī strādāt pie Anglijas Bankā glabāto Venecuēlas starptautisko rezervju atbrīvošanas. Kopīgajā paziņojumā arī aicināts izveidot “caurspīdīguma, izsekojamības un revīzijas mehānismus”, lai nodrošinātu, ka līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši.

Rodrigesas valdību sarunās pārstāvēja viņas brālis, Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Horhe Rodrigess, savukārt opozīciju pārstāvēja Dinora Figera, kura pavisam nesen atgriezās Venecuēlā no trimdas.

Figera vada opozīcijas bloku, kas ieguva vairākumu Nacionālajā asamblejā 2015. gada vēlēšanās. Tās bija pēdējās Venecuēlas parlamenta vēlēšanas, kuru leģitimitāti plaši atzina starptautiskā sabiedrība.

Sarunās nepiedalījās trimdā dzīvojošā ievērojamā opozicionāre, Nobela Miera prēmijas laureāte Marija Korina Mačado. Viņa paziņojusi, ka netraucēs šo procesu.

Daudzi venecuēlieši cer, ka sarunas par politisko pāreju valstī novedīs pie demokrātiskām vēlēšanām.

Avots opozīcijas delegācijā salīdzināja pagaidu valdību ar Nikaragvas represīvo režīmu, ko Savienotās Valstis uzskata par diktatūru. Avots uzsvēra, ka opozīcijas delegācija nav naiva un apzinās, ka tai jāizmanto šī izdevība.

Avots uzskata, ka vēlēšanas tiks izsludinātas tikai pēc tam, kad reformu rezultātā tiks izveidota jauna Vēlēšanu padome, un ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka delegācija uzskata Mačado par Venecuēlas opozīcijas līderi.

Lai gan Mačado janvārī pasniedza Trampam savu Nobela Miera prēmijas medaļu, mediji ziņo, ka Tramps iebilst pret viņas atgriešanos Venecuēlā. Vašingtona gan noliedz šo apgalvojumu.

Tikmēr Tramps ir atkārtoti pozitīvi izteicies par Rodrigesu, kura ir atvērusi Venecuēlas kalnrūpniecības, elektroenerģijas un naftas nozares privātajam kapitālam, arī ārvalstu uzņēmumiem.