Bezpilota misiju “Martian Moons eXploration” (MMX) vada Japānas Aeronautikas un kosmosa izpētes aģentūra (JAXA).

Plānots, ka “Idefix” nolaidīsies uz Fobosa 2029. gadā un 2031. gadā uz Zemi tiks nogādāti pirmie paraugi no šī Marsa pavadoņa.

Raķete startēja no Japānas kosmosa bāzes Tanegasimas salā Japānas dienvidrietumos.

Paredzams, ka kosmosa kuģis pēc aptuveni gada ilga lidojuma 2027. gadā sasniegs Marsu un ieies orbītā ap šo planētu.

2028. gada nogalē vai 2029. gada sākumā no kosmosa kuģa aptuveni 40 metru augstumā virs Fobosa tiks izlaists rovers “Idefix”, kas brīvā kritienā sasniegs Fobosa virsmu.

LAUNCH! JAXA’s H3-24L launches MMX to Phobos. Overview: https://t.co/hix0pln3NU Live: https://t.co/2g4UIxcbHO https://t.co/rENONLoeRX

— NSF – NASASpaceflight.com (@NASASpaceflight) October 19, 2026

Saskaņā ar Vācijas Aviācijas un kosmonautikas centra (DLR) datiem “Idefix” sver 25 kilogramus un izmēru ziņā līdzinās pudeļu kastei, taču tas ir aprīkots ar lielāko daļu instrumentu, kādi parasti atrodami pilna izmēra zinātniskajā roverī.

“Idefix” vieglā konstrukcija un Fobosa zemā gravitācija nozīmē, ka tas varēs nosēsties tieši uz Fobosa bez atsevišķa nosēšanās aparāta.

Paredzams, ka “Idefix” pavadīs apmēram 100 dienas, pētot Fobosa virsmu, tādējādi kļūstot par pirmo roveru, kas darbojas uz Marsa pavadoņa.

Foboss un Deimoss kopā ar Zemes Mēnesi ir vienīgie pavadoņi iekšējā Saules sistēmā.

Abi ir daudz mazāki par Zemes Mēnesi, un tiem ir neregulāras formas.

Fobosa platums visplatākajā vietā ir nedaudz mazāks par 27 kilometriem, savukārt Deimosa maksimālais diametrs ir apmēram 15 kilometri.

Temperatūra uz Fobosa svārstās no mīnus 150 līdz 30 grādiem pēc Celsija.

MMX misijas mērķis ir palīdzēt noskaidrot, vai abi pavadoņi ir tā dēvētie noķertie asteroīdi vai arī izveidojušies no atlūzām, kas izmestas kosmosā pēc milzīga trieciena uz Marsa.

Misija, iespējams, palīdzēs iegūt arī jaunu informāciju par Marsa un Saules sistēmas veidošanos, kā arī sekmēs pētījumus par dzīvības izcelsmi.