Austrijas valdība un “Wiener Zeitung” aptuveni gadu nespēja vienoties par valstij piederošā laikraksta nākotni, bet ceturtdien parlaments nolēma, ka no 1.jūlija tas pārtrauks iznākt drukātā formātā.

Laikraksts dibināts 1703.gadā ar nosaukumu “Wiennerisches Diarium”. Savu pašreizējo nosaukumu tas ieguva 1780.gadā. Laikraksts sākotnēji piederēja privātpersonām, bet 1857.gadā imperators Francis Jozefs I Hābsburgs to nacionalizēja un tas kļuva par valsts oficiālo avīzi.

Laikraksts turpmāk pamatā darbosies kā interneta izdevums, bet vismaz desmit reizes gadā iznāks drukātā formātā.

2004.gadā “Wiener Zeitung” tika atzīts par vienu no vecākajiem laikrakstiem pasaulē, kas joprojām darbojas.

Laikraksta kā oficiālā izdevuma loma tiks pārcelta uz atsevišķu valstij piederošu tiešsaistes platformu. Valdība argumentēja, ka tas atbilst Eiropas direktīvai par oficiālās informācijas centralizāciju un publicēšanu tiešsaistē. Oficiālā ziņneša loma bija galvenais “Wiener Zeitung” ienākumu avots.

Tikmēr “Wiener Zeitung” izveidos mediju centru, satura aģentūru un žurnālistu apmācību centru.

“Daži baidās, ka valdība tikai vēlas saglabāt “Wiener Zeitung” zīmolu ar tā 320 gadu seno vēsturi, kamēr neviens nezina, kā izskatīsies topošais izdevums – vai tā joprojām būs nopietna žurnālistika,” ziņu aģentūrai AFP sacīja viens no laikraksta vadošajiem darbiniekiem.

Laikraksta arodbiedrība rēķinās, ka varētu tikt atlaista gandrīz puse no vairāk nekā 200 “Wiener Zeitung” darbiniekiem.

“Wiener Zeitung” tirāža ir aptuveni 20 000 eksemplāru darba dienās un aptuveni divreiz vairāk brīvdienās.

Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Vera Jurova ziņu aģentūrai APA sacīja, ka nav priecīga par šo situāciju, piebilstot, ka laikraksts labi kalpojis cilvēku informēšanai.

Otrdien vairāki simti cilvēku izgāja Vīnes ielās, lai protestētu pret valdības lēmumu apturēt “Wiener Zeitung” iznākšanu drukātā formātā.