Ukrainas ceļš uz NATO ir visvairāk apspriestais jautājums samitā, jo Ukraina līdz šim ir mudinājusi partnerus uzņemties saistības par valsts dalību aliansē pēc kara, savukārt Rietumi ir ieņēmuši nostāju, ka aliansei tagad būtu jākoncentrējas uz praktisku atbalstu.

Tomēr gaidāms, ka NATO dalībvalstis panāks kompromisu. Baltā nama padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans otrdien izteicies, ka NATO ievirzīs Ukrainu reformu ceļā, lai Kijiva beidzot pievienotos aliansei, taču konkrētu grafiku nesniedza.

Lietuvas vēstnieks NATO Deivids Matuļonis atzinis, ka Viļņas samitā Ukraina nesaņems uzaicinājumu pievienoties NATO, taču “tiks ieviesta daudz skaidrāka procedūra, kā šis uzaicinājums varētu tikt izteikts”.

NATO dalībvalstis arī apsver iespēju atcelt prasību Ukrainai izpildīt Rīcības plānu  pirms iestāšanās aliansē, atbalstīt Ukrainu militāri un izveidot NATO un Ukrainas padomi.

Līdz šim visām dalībvalstīm bijusi jāizpilda prasība īstenot Rīcības plānu, izņemot Somiju un Zviedriju, lai gan Stokholma vēl gaida Turcijas un Ungārijas lēmumu par tās uzņemšanas ratifikāciju.

Alianse 2008.gada Bukarestes samitā paziņoja, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē kļūs par NATO dalībvalsti, taču nekādu konkrētu termiņu nenosauca.

Kijiva jau kādu laiku centusies iegūt lielāku skaidrību par iespējām kļūt par NATO dalībvalsti, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Zelenskis pagājušā gada septembrī oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai NATO.

Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks un Zelenska diplomātiskais padomnieks Ihors Žovkva jūnija beigās paziņoja, ka Zelenskis personīgi ieradīsies uz Ziemeļatlantijas alianses samitu Viļņā tikai tad, ja samitam būs gaidāms Ukrainai pieņemams iznākums.

Zelenskis iepriekš paudis sapratni, ka Ukraina nevar tikt uzņemta NATO, kamēr turpinās karš ar Krieviju, tomēr uzsvēris, ka Ukrainai samitā jāsaņem konkrētas norādes par to, kad tā varēs pievienoties aliansei.