“Sākotnējie dati liecina, ka Kurskas apgabalā kritušo un ievainoto Ziemeļkorejas karavīru skaits jau pārsniedz 3000,” Zelenskis rakstīja platformā “X”.

Dienvidkoreja iepriekš pirmdien informēja, ka kopš karadarbības uzsākšanas decembrī ir krituši vai ievainoti aptuveni 1100 Ziemeļkorejas karavīru.

Ukrainas prezidents paziņoja, ka ir saņēmis armijas virspavēlnieka Oleksandra Sirska ziņojumu par situāciju Kurskas reģionā, un brīdināja par “riskiem, ka Ziemeļkoreja nosūtīs Krievijas armijai papildu karaspēku un militāro aprīkojumu”.

Zelenskis sacīja, ka pasaulei ir jāsaprot, ka “pieaugošā sadarbība starp Maskavu un Phenjanu” proporcionāli palielina “destabilizācijas risku ap Korejas pussalu un kaimiņu reģionos vai ūdeņos”.

Phenjana ir nosūtījusi tūkstošiem karavīru, lai pastiprinātu Krievijas bruņotos spēkus, arūi pierobežā Kurskas apgabalā, kur Ukraina augustā veica triecienizrāvienu pār robežu.

Ziemeļkoreja un Krievija pastiprina militāro sadarbību un Phenjana aktīvi piegādā Maskavai ieročus karam Ukrainā, pretī saņemot finansiālu atbalstu un tās ekonomikai ļoti nepieciešamo naftu, vēstīja laikraksts “The Wall Street Journal” (WSJ).

Satelītu attēli liecina, ka Ziemeļkoreja ne tikai sūta arvien vairāk munīcijas Krievijai, bet arī pati paplašina ieroču ražošanu. Tas ļauj Maskavai kompensēt sankciju un karadarbības radītos zaudējumus.

“Ziemeļkorejas munīcija atbalsta Krievijas aizsardzības spējas,” sacīja Ukrainas armijas virsnieks Andrijs Kovaļenko.

Rietumu amatpersonas uzskata, ka Phenjana, visticamāk, no Kremļa iegūs piekļuvi kodoltehnoloģijām, kas rada nopietnas bažas ASV sabiedrotajiem, liecina WSJ rīcībā esošā informācija.

Miljoniem artilērijas lādiņu no Ziemeļkorejas jau ir palīdzējuši Krievijai kompensēt munīcijas trūkumu. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka Phenjanas nodotās raķetes tagad veido ievērojamu daļu no Krievijas uzbrukumiem.

Aktīvi tiek izmantotas Ziemeļkorejas ieroču sistēmas, piemēram, modernizēti KN-25 raķešu palaidēji.