Zelenskis svētdien preses konferencē Londonā pēc tikšanās ar Eiropas līderiem noraidīja ideju, ka pamiers izbeigs karu, uzsverot, ka ar to nepietiek.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc krīzes sarunām Londonā paziņoja, ka Francija un Lielbritānija rosina vienoties par pamieru Ukrainā, kas atteiktos uz “gaisu, jūru un enerģētikas infrastruktūru”, bet vismaz sākotnēji neattiektos uz sauszemes kaujām.

Neilgi pirms došanās prom no Lielbritānijas Zelenskis žurnālistiem pauda viedokli, ka “tā būs neveiksme visiem, ja Ukraina tiks piespiesta noslēgt pamieru bez nopietnām drošības garantijām”.

Viņš prognozēja, ka Krievija lauzīs šādu vienošanos un Ukraina atbildēs ar pretpasākumiem, bet pēc tam sekos gadiem ilgi strīdi par to, kurš pirmais atklāja uguni.

“Kam no tā būs labums? Krieviem, bet noteikti ne mums,” uzsvēra Ukrainas prezidents.

Zelenskis, kurš svētdienas sarunas nodēvēja par ļoti spēcīgu sākumu, sagaida, ka sarunas nākamajās nedēļās “sniegs konkrētāku plānu un labāku izpratni par to, kādas varētu būt Ukrainas drošības garantijas”.

ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidents Džeimss Deivids Venss piektdien, uzņemot Baltajā namā Zelenski, pārmeta viņam, ka viņš neesot pietiekami pateicīgs un nepiekrīt viņu ierosinātajiem pamiera nosacījumiem, bet Zelenskis pieprasīja drošības garantijas Ukrainai.

Zelenska tikšanās ar Trampu un Vensu pārauga atklātā konfliktā, un Ukrainas prezidents priekšlaicīgi pamet Balto namu.

Vairāki ietekmīgi republikāņu politiķi pēcāk pauda viedokli, ka Zelenskim būtu jāatkāpjas no prezidenta amata.

Zelenskis svētdien norādīja, ka viņu nebūs viegli aizstāt, taču atkārtoti piedāvāja atkāpties no amata apmaiņā pret Ukrainas dalību NATO.

“Nepietiek tikai sarīkot vēlēšanas. Nepieciešams arī neļaut man kandidēt. Tas būs nedaudz grūtāk. Izskatās, ka ar mani būs jāvienojas,” viņš piebilda.

“Un es teicu, ka mainu sevi pret NATO. Tad es izpildītu savu uzdevumu,” izteicās Zelenskis.

Atkārtojot Krievijas retoriku, Tramps iepriekš nodēvēja Zelenski par “diktatoru bez vēlēšanām”.

Zelenskis prezidenta amatā tika ievēlēts 2019. gadā uz piecu gadu termiņu, taču joprojām palicis amatā, jo Ukrainas konstitūcija liedz vēlēšanas rīkot karastāvokļa laikā.