Saskaņā ar šo likumu Ukrainā turpmāk ir aizliegts piešķirt ģeogrāfiskiem objektiem nosaukumus, kuri simbolizē vai slavina Krieviju. Ir aizliegti arī toponīmi, kas saistīti ar piemiņas vietām, datumiem un notikumiem Krievijas vēsturē.

Likums tieši aizliedz nosaukt ģeogrāfiskus objektus par godu vēsturiskām personām, kas īstenojušas agresiju pret Ukrainu vai citu valsti, vai kas īstenojušas padomju un Krievijas režīmu totalitāro politiku un praksi, tostarp pagaidām okupētajās Ukrainas teritorijās.

“Krievijas pilsētu, sādžu, ielu, upju, ezeru, kalnu nosaukumi Ukrainas toponīmiskajā kartē ir piektā kolonna mūsu sabiedriskajā dzīvē; tas ir ass nazis, kas paslēpies virs mūsu esamības un ik dienu ietekmē mūsu apziņu, mēģinot notrulināt civilizētā uztveri un piebremzēt ukraiņu pasaules uzskata un ukraiņu identitātes attīstību,” teikts paskaidrojošā piezīmē pie jaunā likuma.

Likums stāsies spēkā trīs mēnešus pēc publicēšanas. Pašvaldības iestādēm un kara administrācijām pusgada laikā vajadzēs atbrīvot publisko telpu no “krievu pasaules” simboliem: demontēt pieminekļus un piemiņas zīmes, pārdēvēt ielas un citus objektus.

Vajadzēs arī pārdēvēt apdzīvotās vietas, kuru nosaukumi propagandē Krievijas impērisko politiku un tās īstenotājus.

Pēc 2014. gada Eiromaidana jeb Pašcieņas revolūcijas Ukrainā sākās ģeogrāfisko objektu pārdēvēšanas vilnis, kas sasniedza virsotni 2016. gadā pēc dekomunizācijas likuma pieņemšanas. Toreiz cita starpā Dņipropetrovska tika pārdēvēta par Dņipro, bet Kirovohrada – par Kropivnicku.

Otrs pārdēvēšanu vilnis Ukrainā sākās pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma 2022. gada 24. februārī un bija saistīts ar atteikšanos no nosaukumiem, kas saistīti ne tikai ar komunistu režīmu, bet vispār ar Krieviju. Tad parādījās pat ideja pārdēvēt Krieviju par Maskaviju.