“Mēs vēlamies, lai palīdzība Ukrainai šī iemesla dēļ nesamazinātos,” viņš teica, piebilstot, ka “iepriekšējā reizē tas bija faktors, kas palēnināja palīdzības sniegšanu Ukrainai”.

Piektdien Izraēla uzsāka plaša mēroga uzbrukumus Irānai, vēršoties pret kodolobjektiem un militārajiem objektiem, kā arī augsta ranga ģenerāļiem un atomzinātniekiem.

Arvien pieaug starptautiski aicinājumi abām pusēm ievērot savaldību, jo pieaug bažas par plašāka konflikta iespējamību.

Uzbrukums Irānai izraisīja naftas cenu kāpumu, kas, pēc Zelenska teiktā, būs izdevīgs Krievijai.

“Uzbrukumi izraisīja strauju naftas cenu kāpumu. Tas mums ir slikti,” viņš piebilda, atkārtoti aicinot ieviest cenu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Viņš piebilda, ka cer tuvākajā laikā tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai runātu par naftas cenu ierobežojumiem.

Tomēr Izraēlas triecieni varētu būt labvēlīgi arī Kijivai, ja to rezultātā samazināsies militārā aprīkojuma piegādes no Teherānas Maskavai, kas lielā mērā paļaujas uz Irānā ražotiem trieciendroniem.

Ukrainas līderis arī brīdināja, ka Eiropas atbalsts Kijivai iestrēgst bez Vašingtonas iesates, jo “Eiropa pati vēl nav izlēmusi, ko tā darīs ar Ukrainu, ja Amerika nepiedalās”.

Viņš arī aicināja ASV “mainīt toni” dialogā ar Krieviju, brīdinot, ka pašlaik tas ir “pārāk silts” un ka tas nepalīdzēs izbeigt karu.