Šonedēļ savas skaļruņu sistēmas uz robežas pilnībā demontēja arī Dienvidkoreja, cenšoties mazināt saspīlējumu ar izolēto kaimiņvalsti.

Kā vēstīja Dienvidkorejas ziņu aģentūra “Yonhap”, pagaidām nav skaidrs, vai Ziemeļkoreja noņems visus savus skaļruņus. Dienvidkorejas armija paziņoja, ka turpinās situācijas novērošanu.

Valstis, kas tehniski joprojām ir karastāvoklī, jau bija apturējušas propagandas raidījumus demilitarizētajā zonā, Seulas armija paziņoja jūnijā pēc prezidenta Li Džemjuna ievēlēšanas.

Jūnijā tā paziņoja, ka Phenjana ir pārtraukusi pārraidīt dīvainus, satraucošus trokšņus gar robežu, kas bija kļuvuši par lielu traucēkli Dienvidkorejas vietējiem iedzīvotājiem.

Armija darbināja skaļruņus gadiem ilgi, pārraidot politiskas programmas un popmūziku pāri robežai. Seula šādi atbildēja uz baloniem ar atkritumiem, ko Phenjana nosūtīja pāri robežai uz Dienvidkoreju.

Li, kurš prezidenta amatā stājās mēneša sākumā, solījis ieņemt diplomātiskāku pieeju Ziemeļkorejai, salīdzinot ar savu priekšteci prezidenta amatā Junu Sukjolu.

Spriedze Korejas pussalā pēdējos gados ir pieaugusi, Phenjanai strauji modernizējot savu raķešu un kodolprogrammu. Ziemeļkoreja arī atbalstījusi Krieviju ar karavīriem un munīciju tās iebrukumā Ukrainā, apmaiņā pret ko saņēmusi militārās tehnoloģijas no Maskavas.