Vairumā gadījumu ir runa par draudiem vai uzbrukumiem sociālajos tīklos.

Šis jautājums Zviedrijā nonāca uzmanības centrā oktobrī, kad piecus mēnešus pēc stāšanās amatā atkāpās Centra partijas līdere Anna Karina Hata, paziņojot, ka viņa nejūtas droši pēc draudiem, ko saņēmusi.

Saskaņā ar Zviedrijas Nacionālās noziedzības novēršanas padomes jauno ziņojumu 25,4% ievēlēto pārstāvju aptaujā norādījuši, ka 2024. gadā “viņi bijuši kāda veida draudu vai uzmākšanās, vardarbības, vandālisma vai zādzības upuri”.

Aptaujā piedalījās aptuveni 7500 politiķu.

Rezultāti liecina, ka sievietes ir mazliet vairāk pakļautas riskam nekā vīrieši. 26,8% aptaujāto sieviešu norādīja, ka 2024. gadā vismaz vienu reizi kļuvušas par draudu vai uzmākšanās upuri, salīdzinot ar 24,4% vīriešu.

Ziņojumā arī teikts, ka katrs ceturtais no cietušajiem politiķiem ir apsvēris iespēju aiziet no darba.

Vairumā gadījumu uzbrucējs vai draudu izteicējs bija politiķiem nepazīstama vai anonīma persona.

Ziņojumā norādīts, ka uzmākšanās pieaug vēlēšanu gados un pērn tās līmenis ir salīdzināms ar 2020. gadu, kad 26% politiķu norādīja, ka cietuši no draudiem vai uzmākšanās.

Nākamās vēlēšanas Zviedrijā paredzētas 2026. gada septembrī.