Atvaļināto virsnieku iesaukšana ir viens no priekšlikumiem, kas ierosināts ziņojumā par karavīru skaita nodrošināšanu konflikta gadījumā. Valdība šo ziņojumu pasūtīja 2024.gadā, kad Zviedrija iestājās NATO.

Prezentējot ziņojumu, Jonsons preses konferencē šodien uzsvēra, ka Zviedrija pašreiz veic būtiskas investīcijas militārajā aizsardzībā un papildus investīcijām militārajā aprīkojumā Zviedrijai arī jānodrošina, lai krīzes gadījumā būtu pieejams pietiekams skaits militārpersonu.

Jonsons norādīja, ka priekšlikumi tiks izvērtēti, un pauda cerību, ka jau nākamgad izdosies iesniegt parlamentā attiecīgu likumprojektu.

Zviedrija pēc Aukstā kara beigām krasi samazināja savus aizsardzības izdevumus, bet pēc tam, kad Krievija 2014.gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimu, mainīja savu kursu.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Zviedrija atteicās no neitralitātes statusa un 2024.gada martā pievienojās NATO.

Valdība martā paziņoja, ka nākamajā desmitgadē palielinās aizsardzības izdevumus par aptuveni 300 miljardiem kronu (aptuveni 27 miljardiem eiro), cenšoties līdz 2030.gadam palielināt izdevumus līdz 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).