Pēc tam, kad 2014. gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu, Zviedrija sāka pastiprināt savu aizsardzību, bet pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Zviedrija paziņoja par iestāšanos NATO, šogad martā kļūstot par alianses 32. dalībvalsti.

“Nevar izslēgt bruņotu uzbrukumu Zviedrijai vai tās sabiedrotajiem,” teikts šodien publiskotajā jaunajā valsts drošības stratēģijā, kas attiecas uz laika periodu līdz 2030. gadam.

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons preses konferencē sacīja, ka Krievijas draudu nopietnība būs atkarīga no tā, kas notiks tālāk Ukrainas karā.

Krievijas slieksnis militārā spēka izmantošanai ir zems, sacīja ministrs, piebilstot, ka Maskava ir “gatava uzņemties lielus politiskos un militāros riskus”.

Zviedrijas jaunajā stratēģijā norādīts, ka tā arī “veikusi pasākumus, lai aizsargātu savus stratēģiskos aktīvus”, jo īpaši ziemeļos.

Zviedrijas kalnrūpniecības uzņēmums LKAB 2023. gada janvārī paziņoja, ka Zviedrijas tālajos ziemeļos atklātas Eiropā lielākās retzemju metālu iegulas.

Retzemju elementi ir ārkārtīgi svarīgi elektrisko automobiļu ražošanai, kā arī vēja turbīnu un daudzu patēriņa preču, piemēram, viedtālruņu un datoru ekrānu, ražošanā.

Zviedrija tiecas uzņemties nozīmīgu lomu Eiropas pārejā uz zaļo enerģiju. Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies no 2035. gada aizliegt ar iekšdedzes dzinējiem darbināmu jaunu automobiļu pārdošanu, faktiski aizliedzot iekšdedzes dzinēju automobiļus, kas nozīmē, ka vajadzība pēc retzemju metāliem tikai pieaugs.

Zviedrija ir viena no ES lielākajām kalnrūpniecības valstīm, kas nodrošina vairāk nekā 90% no bloka dzelzsrūdas produkcijas.