Spriedze Zviedrijas un vairāku Tuvo Austrumu valstu starpā saasinājusies pēc protesta akcijām ar Korāna apgānīšanu, ko Zviedrijā sarīkojis kāds irākiešu bēglis.

“Nesenie destruktīvie notikumi, konkrēti – dažādas demonstratīvas dedzināšanas, riskus Zviedrijai palielinājuši,” teikts premjerministrs Ulfs Kristersona paziņojumā, kas publicēts instagramā.

“Mēs atbilstoši Zviedrijas Drošības dienesta vērtējumam no tā dēvētā leģitīmā teroraktu mērķa esam kļuvuši par prioritāru mērķi,” norādījis premjers, uzverot, ka situācija ir “ļoti nopietna”.

Rezultātā 15 valdības iestādēm un dienestiem, tajā skaitā armijai, tiesībsargāšanas iestādēm un nodokļu dienestam, dots uzdevums intensificēt darbu drošības dienesta vadībā.

Centienu mērķis ir stiprināt Zviedrijas spējas novērst terorismu un vardarbīgo ekstrēmismu, preses konferencē norādīja tieslietu ministrs Gunnars Strommers.

Trešdien Zviedrijas valdība brīdināja, ka valsts kļuvusi par dezinformācijas kampaņu mērķi.