Civilās aizsardzības ministrs Karls Oskars Bohlins uzsvēra, ka nopietnu seku šim kiberuzbrukumam nebija.

“Zviedrijas Drošības dienests nodarbojās ar šo lietu un spēja identificēt tās īstenotāju, kas ir saistīts ar Krievijas izlūkošanas un drošības dienestiem,” žurnālistiem pavēstīja Bohlins.

Viņš aģentūrai AFP norādīja, ka uzbrukums neizdevās, “jo drošības sistēmas darbojās”. Neiedziļinoties detaļās, ministrs sacīja, ka kiberuzbrukuma mērķis bija traucēt objektam, kas nodrošina apgādi ar siltumu.

Bohlins piebilda, ka uzbrukums “parāda, ka mums ir darīšana ar pretinieku, kurš nevilcinās radīt fiziskus traucējumus, ko var pielīdzināt mūsu fiziskās infrastruktūras sabotāžai”.

Viņš atklāja, ka stacija atradās Zviedrijas rietumos, un norādīja, ka kiberapdraudējumi Zviedrijas interesēm ir palielinājušies kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.

“Tas norāda uz izmainītu, riskantāku un neapdomīgāku Krievijas rīcību, kas var radīt potenciāli ļoti kaitīgu ietekmi uz sabiedrību,” viņš sacīja, piebilstot, ka Zviedrijas valdība šo notikumu attīstību uztver ļoti nopietni.

“Mūsu atbalsts Ukrainai joprojām ir nelokāms,” viņš uzsvēra.

Bohlins arī teica, ka uzbrucēji vairs nepaļaujas tikai uz pakalpojumu atteices jeb DDoS uzbrukumiem, bet tagad uzbrūk arī tā sauktajām operatīvajām tehnoloģijām, kas kontrolē infrastruktūru. “Tas ir, kontroles sistēmām, kas bieži kontrolē fiziskās funkcijas dažādās operācijās, un mēģina tās iznīcināt, kompromitēt vai traucēt to darbību,” aģentūrai AFP norādīja ministrs.

Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta (KTH) profesors Pontuss Junsons skaidroja, ka DDoS uzbrukumi ir salīdzinoši vienkārši uzbrukumi, bet uzbrukumi operatīvajām tehnoloģijām ir sarežģītāki. “Jūs (..) mēģināt atrast vājās vietas, lai iekļūtu sistēmās un pēc tam varētu tās ietekmēt,” norādīja profesors.

“Tas prasa daudz kompetentāku uzbrucēju,” viņš sacīja, piebilstot, ka mākslīgā intelekta izmantošana atvieglo hakeriem šāda veida uzbrukumus.

Junsons skaidroja, ka uzbrukumi operatīvajām tehnoloģiju sistēmām ir nopietnāki arī tāpēc, ka atšķirībā no uzbrukumiem, piemēram, tīmekļa vietnēm, šīs sistēmas faktiski kontrolē lietas fiziskajā pasaulē, un tas paver iespēju potenciāliem traucējumiem tādās jomās kā elektrotīkli vai dzelzceļš.

Bohlins uzsvēra, ka Zviedrijai ir svarīgi publiskot draudus, ar kuriem tā saskaras, lai sūtītu signālu “draudu radītājiem un darītu viņiem zināmu, ka mēs redzam, ko jūs darāt”.

“Mēs to darām arī tādēļ, lai veicinātu sabiedrības informētību, lai attīstītu mūsu kiberdrošību un kolektīvo noturību un lai mēs varētu rīkoties solidāri ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem,” norādīja ministrs.