Likuma kritizētāji uzskata, ka tas radīs baiļu gaisotni un var negatīvi ietekmēt migrantu fizisko un psihisko veselību.

Šis likums ir daļa no Zviedrijas centieniem padarīt stingrāku savu pieeju imigrācijai.

Tas pieņemts laikā, kad Eiropas Savienībā (ES) ir stājušies spēkā jauni migrācijas un patvēruma noteikumi, kas cita starpā paredz paātrināt migrantu deportācijas.

Likums tika pieņemts ar 174 balsīm par un 172 pret, kas liecina par lielu pretestību tam Zviedrijas sabiedrībā, sacīja bezpeļņas organizācijas “Civil Rights Defenders” pārstāvis Džons Staufers.

No likumā paredzētās ziņošanas ir abrīvoti skolotāji, ārsti un sociālie darbinieki.

Tomēr tas būs obligāti jāpilda nodokļu iestāžu, nodarbinātības un sociālās apdrošināšanas aģentūru, cietumu un probācijas dienestu, un vēl citu iestāžu darbiniekiem.

Darbiniekiem būs jāinformē policija gadījumos, ja ir iemesls uzskatīt, ka viņi nonākuši kontaktā ar cilvēkiem, kuriem nav dzīvošanai Zviedrijā nepieciešamo dokumentu.

“Valsts aģentūrām noteiktais ziņošanas pienākums rada baiļu gaisotni, kas kaitē ne tikai cilvēkiem bez dokumentiem, bet arī katram, kurš ir atkarīgs no šīm iestādēm,” sacīja migrantus atbalstošās Briselē bāzētās bezpeļņas organizācijas PICUM pārstāve Luīze Bono.

Zviedrijas valdība uzsver, ka tai vajag vairāk pasākumu, lai nodrošinātu, ka tos, kuriem nav likumīgi atļauts uzturēties Zviedrijā, var nosūtīt atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm.

Pētnieku grupa no trim Zviedrijas universitātēm martā brīdināja, ka jaunais likums ir pretrunā migrantu pamata cilvēktiesībām un veicina rasu profilēšanu.