Valdība ierosonājusi nodokli samazināt vēl par 2,4 kronām (0,22 eiro) par litru, tādējādi benzīna un dīzeļdegvielas cena degvielas uzpildes stacijās samazinātos par aptuveni trīs kronām litrā.

Šāds solis, kas valstij izmaksās aptuveni 7,7 miljardus kronu, iekļauts Zviedrijas valdības izstrādātajā atbalsta paketē 17,5 miljardu kronu apmērā.

“Mēs šobrīd saskaramies ar smagāko globālo enerģētikas krīzi, kādu pasaule jebkad piedzīvojusi. Situācija Tuvajos Austrumos joprojām ir nestabila, un mums būs jāiztur pārbaudījums,” sacīja Zviedrijas enerģētikas ministre Eba Buša.

Savukārt finanšu ministre Elizabete Svantesone norādīja, ka gadījumā, ja karš rīt beigtos, tas Zviedrijas ekonomiku ietekmētu visu atlikušo gadu.

Zviedrija jau ir samazinājusi degvielai piemēroto nodokli līdz Eiropas Savienības atļautajam zemākajam līmenim, un jaunajam nodokļu samazinājumam, kuru plānots īstenot no 1. jūlija līdz 30. novembrim, būs nepieciešams ES apstiprinājums.

Vienlaikus Buša pavēstīja, ka Zviedrija paredzējusi atvēlēt vienu miljardu kronu kompensācijām mājsaimniecībām, kuras skārušas augstās elektroenerģijas cenas, un ka nākotnē tiks prezentēti arī papildu pasākumi, tostarp lauksaimniecības un aviācijas nozares atbalstam.

ASV un Irānas karš izraisījis strauju naftas cenu kāpumu pasaulē, jo naftas ieguvēji Tuvajos Austrumos spiesti ievērojami samazināt piegādes un gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.