“Nav izslēgts bruņots uzbrukums Zviedrijai vai mūsu sabiedrotajiem,” teikts piektdien publiskotajā Aizsardzības komitejas ziņojumā. “Krievijas militārie soļi, piemēram, lai pārbaudītu NATO saliedētību un 5. panta uzticamību, varētu notikt salīdzinoši tuvā nākotnē, ja politisko situāciju Kremlis uzskatīs par labvēlīgu,” brīdināts ziņojumā.

Ziņojumā piebilsts, ka Krievija varētu spert šādu soli pat tad, ja tai nebūs militārā spēka, kas tradicionāli tiek uzskatīts par uzbrukumam nepieciešamu.

Komiteja norādīja, ka situācija drošības politikas jomā joprojām ir nopietna un nenoteikta. “Pastāv risks, ka situācija strauji pasliktināsies, radot nopietnas sekas Zviedrijas un Eiropas drošībai,” preses konferencē sacīja komitejas vadītājs Jergens Berjlunds.

Arī Zviedrijas aizsardzības spēku virspavēlnieks Mīkels Klāsons maijā brīdināja, ka Krievija varētu pārbaudīt NATO apņēmību. “Viņi zina, ka visa Rietumu pasaule bruņojas. Tāpēc es sev jautāju, kāpēc lai viņi gaidītu ar vājo vietu izmantošanu?” sabiedriskajai raidorganizācijai SVT sacīja Klāsons.

Aizsardzības komiteja apvieno visu Zviedrijas parlamentā pārstāvēto partiju pārstāvjus. Tās darbs kalpo par pamatu valsts ilgtermiņa aizsardzības plānošanai.

Komitejas ziņojumā arī teikts, ka Savienotās Valstis ir “ļoti svarīgas Zviedrijas un Eiropas drošībai un labklājībai”, taču uzsvērts, ka “Eiropas attiecības ar ASV mainās”, jo ASV “ārpolitika un drošības politika ir būtiski mainījusies” prezidenta Donalda Trampa laikā.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Zviedrija un arī Somija atteicās no gadu desmitiem ilgās militārās neitralitātes un pievienojās NATO. Somija ir alianses dalībvalsts kopš 2023. gada, Zviedrija – kopš 2024. gada.

Paredzams, ka Zviedrijas aizsardzības izdevumi līdz 2030. gadam sasniegs 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2,8% šogad.