“Ja salīdzinām ar pērno gadu, tad šogad piekrastes zvejnieki kļuvuši naskāki,” atzina Jūras kontroles daļas Liepājas sektora vadītājs Ainars Priediens. Tam, ka interese par zvejošanas iespējām jūrā iedzīvotājiem ir kļuvusi lielāka, gan apņēmība ar to konkrēti nodarboties pieaugusi, piekrita arī Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns. To varot secināt, ne vien aprunājoties ar cilvēkiem, bet arī analizējot izsniegtās licences.

A. Priediens pastāstīja, ka licences sektorā izsniedz reizi nedēļā – otrdienās – kopš 1. janvāra. Kaut gan tā turpināsies tik ilgi, kamēr pašvaldībām būs zvejas rīki, ko sadalīt zvejniekiem, pirmajos divos mēnešos atļaujas zvejošanai piekrastes ūdeņos jau saņēmuši 97 piekrastnieki, un tas esot par 30 procentiem vairāk nekā šajā pašā laikposmā pērn, jo tad visa gada garumā izņemtas 193 licences. Paši aktīvākie bijuši nīcenieki, kas zvejo Jūrmalciemā, un liepājnieki. Drīz vien tiem pievienojušies arī pāvilostnieki. “Cik zinu, ar atļaujām viss ir kārtībā. Viņi tad nu arī bija pirmie, kas devās selgā, kaut gan tur nekādus lielos lomus gūt nav izdevies,” piebilda Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs. Viņa sacīto apstiprināja zvejas kuģīša “Airis” kapteinis Anatolijs Molokanovs, kurš teica, ka lielajā salā mencas nav ķērušās, bet aukstais ūdens tikai sasaldējis tīklus. 40 procentu no tiem izrādījušies bojāti, tāpēc tagad jāatjauno un jāsakārto.

“Pagaidām licences ir atjaunojuši 18 komerciālie un 79 pašpatēriņa zvejnieki. Tas rāda, ka īpaši sarosījušies tie, kas lomus izmanto savām personīgajām vajadzībām,” turpināja A. Priediens.  Pašpatēriņa zvejnieku rosību katrā ziņā sekmējis arī jauns tiesiskā regulējuma nosacījums, kas stājies spēkā tikai šogad un atļauj šajā zvejas veidā izmantot arī tīklus, kas ir īsāki par 50 metriem.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds” 

Pētera Jaunzema foto

Zvejas kuģa “Airis” kapteinis Anatolijs Molokanovs ar palīgu izkrauj bojātos tīklus.