Pagājušo sestdien, 29. augustā, Ābeļu ielā Liepājā notika neierasti svētki. Dārzos ieslēpto privātmāju iemītnieki beidzot iepazina arī tālākus kaimiņus. Nu mazā Ābeļu iela Velnciemā kļuvusi par brīvdabas mākslas galeriju – to grezno pašu iedzīvotāju atjaunotās un noformētās pastkastītes.

Ballīte pie pankūkām

Pastkastīšu apgleznošanā Ābeļu ielas iedzīvotājus iesaistījusi “Bilžu biroja” direktore Tija Auziņa. Piedaloties akcijā “ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!”, viņi kļuvuši par mūzikas un mākslas festivāla “Bildes” neklātienes dalībniekiem. Ābeļu ielā tematiski atbilstoši pastkastītes noformētas ar ābolu, ābeļziedu un ābeļu motīviem un ar šo augli saistītiem sižetiem. 

Runājoties ar mūziķi Guntaru Breču, T. Auziņa ieminējusies, ka būtu skaisti Ābeļu ielā apgleznot pastkastītes ar ābeļu motīviem. Guntars pateicis, ka dzīvojot tieši Ābeļu ielā, ko “Bilžu” mamma nemaz neesot zinājusi. Tā arī viss sācies. “Nekas nav nejauši,” teica Tija.

Pat negantās, ilgās lietusgāzes nespēja atturēt Ābeļu ielas iedzīvotājus no pašu sarīkotajiem svētkiem pie ceturtā nama. Zem nojumes galds lūza no ābolu plātsmaižu, pankūku un citu gardumu bagātības, kā uz burvja mājienu arvien kāds papildināja kafijas un tējas termosu saturu. Priecīgu noskaņu ar dziesmām radīja Edgars Silacērps un G. Brečs.

“Skaitlis ir fantastisks – 30 māju iedzīvotāji kļuvuši par Latvijas senākā festivāla dalībniekiem,” Ābeļu ielas iemītniekus uzrunāja T. Auziņa. “Man šķiet, nekur nav tādas ielas, kur dzīvotu tik daudz mākslinieku. Tie esat jūs! Es teikšu, ka te ir viena kārtīga Ābeļu ielas republika un tā te arī turpmāk vajadzētu turēties!” Viņa ierosināja ābeļziedu laikā pie katras mājas pacelt Ābeļu ielas karogu, bet rudenī, cerams, labākos laika apstākļos, atkal sarīkot kārtīgu ballīti pie ābolu pankūkām un nolaist karogu. 

Pirmie Latvijā

Paši iedzīvotāji atzina, ka līdz šim pārsvarā pazinuši tikai tuvākos kaimiņus savā ielas galā. Nu, pateicoties mākslas akcijai, visi uzzinājuši, ka šeit dzīvo metinātājs, policisti, audējas, skolotājas, IT speciālisti, grāmatveži un daudzas krietnas mājsaimnieces, pat hokejists Bruno Zabis. 

Ābeļu ielā 1 dzīvo Ārija Lapiņa, kurai nesen bija 88 gadu dzimšanas diena. Viņas pastkastītes mākslas darbu varētu saukt “Dāvana”, jo to veidoja viņas krustmeita Linda Kirhnere. Daudziem bija pārsteigums kundzes atklātais, ka senos laikos viņa šurp braukusi ciemos uz Ēģiptes ielu, taču pati jau apmetusies Partizāņu ielā. “Taču tagad man patīk Ābeļu iela. Esmu priecīga, ka mūsu ielā dzīvo tik daudz cilvēku. Dzīvoju te 60 gadus, bet tik daudz ļaužu redzu pirmo reizi,” teica sirmā kundze. 

Audēja Sandra Brūna ir ļoti aktīva Ābeļu ielas iedzīvotāja un rosīgi pielikusi savu roku arī pastkastīšu galerijas atklāšanas svētkos. “Šito musināšanu, šo lielo iespēju, kas mums dota vienīgajiem Latvijā, mēs esam pirmie! Ja šo projektu redzēs citi, tas aizies, un nebrīnīsimies, ja citā pilsētā vai pagastā parādīsies iela ar apgleznotām pastkastītēm,” viņa priecājās par rezultātu.

Adele Jonauskaite esot šīs ielas zvaniņš, tā Tijai teikuši kaimiņi, viņa daudziem esot palīdzējusi. Viņai tapis pats pirmais darbs – izaicinājums pārējiem. “Es visu to joku un prieku ņēmu pa nopietnam,” “Kurzemes Vārdam” teica Adeles kundze. Gāju pie daudziem un mudināju, cits nemaz nevēris vārtus vaļā. Tomēr cītīgi centās cilvēki.”  Viņa dzīvo Ābeļu ielā no 1986. gada, te esot mierīgi, kaimiņi labi. 

Kūrorts mīļā ielā

G. Brečs iepazīstinājis T. Auziņu ar mākslinieci Zigrīdu Atāli. “Viņa kopā ar mani izstaigāja šīs mājas. Arī viņa noticēja, tāpēc rezultāts ir tāds,” teica Tija. Savukārt Z. Atāle ierosināja, ka T. Auziņa varētu būt Ābeļu ielas krustmāte, Rīgā dzīvojošais stiprais plecs. “Es te esmu izaugusi, šī man ir mīļa iela, visi pazīstami. Šeit vienmēr ir paticis, un atbēgu šurp no Rīgas pēc deviņiem gadiem. Te ir brīnišķīgi, teritorijas pamazām iekopj, katram ir kāds zaļums. Nav vairs metalurga un dzelzceļa, kas mums kūpināja. Atceros, ka dārzā visas ogas bija ar melnu ķiti. Tas viss ir beidzies, šeit ir kūrorts,” pastāstīja Zigrīda.

Ābeļu ielā ir mājas Andai un Aivaram Albužiem. “Bez Aivara rokām, mašīnas un palīdzības, kā arī jaukās Andas šeit daudz kas nemaz nebūtu noticis,” viņus slavēja Tija. Anda atklāja savu gardo un sātīgo ābolu pankūku recepti. 320 grami skābā krējuma, tikpat daudz miltu, 100 gramu sviesta, 8–10 olas, divas ēdamkarotes cukura, nedaudz kanēļa un 10–12 āboli, kurus sarīvē. Taukvielas domātas, lai dotu atsvaru ābolu skābumam, un cukuru nevajag daudz. Varot nelikt nemaz, bet bērt virsū, sajauktu ar kanēli. A. Albuže šeit dzīvo no 70. gadu sākuma. Cilvēki kopš tā laika nomainījušies, izņemot dažus,” viņa atklāja.

Septiņus gadus Ābeļu ielā par pastnieci strādā Regīna Grīnvalde. Pārsvarā liekot pastkastītēs “Kurzemes Vārdu”, esot arī vairāki žurnāli. Skaistās pastkastītes esot jauks pārsteigums. “Iepriekš tās nebija tik labā stāvoklī. Tagad ir priecīgāk strādāt,” teica pastniece.