Ministru kabinets 1.decembrī atbalstīja grozījumus likumā
“Par pašvaldībām” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas
dod pašvaldībām tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā
teritorijā esošo ūdenstilpju ledus, kā arī administratīvajai teritorijai
pieguļošās jūras piekrastes ledus.

Par aizlieguma pārkāpšanu varēs izteikt brīdinājumu vai
uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro. Attiecīgo pārkāpumu lietu izskatīšana
paredzēta pašvaldību administratīvajām komisijām.  

Liepājas Reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Ģirts
Liepiņš portālam skaidroja, ka minētie grozījumi likumā “Par
pašvaldībām” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā neattiecas uz Liepājas
Reģionālās vides pārvaldi un to kontrole nebūs institūcijas kompetencē.

Tā kā vienas iestādes amatpersonai noteikt aizliegumu
attiecībā uz visām valsts teritorijā esošajām ūdenstilpēm būtu sarežģīti gan
dažādo laika apstākļu, gan atšķirīgo ūdenstilpju dēļ, nolemts, ka visefektīvāk
šo jautājumu varētu risināt pēc teritoriālā principa. Katrai pašvaldībai savā
administratīvajā teritorijā paredzēts noteikt aizliegumu atrasties uz ledus,
kad tas ir īpaši bīstami, jo katra pašvaldība vislabāk pārzina tās
administratīvajā teritorijā esošās ūdenstilpes un tām raksturīgās īpatnības.  

Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko
attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs portālam atzina, ka Liepājas pilsētas
pašvaldība atzinīgi vērtē grozījumus likumdošanā, jo tādējādi būs iespēja
atturēt pārgalvīgos no iekļūšanas nelaimē. Taču pēc viņa teiktā joprojām
aktuāls un atvērts paliek jautājums, kura būs tā institūcija, kas kontrolēs un
noteiks, kad un kurā vietā ledus ir bīstams, lai pašvaldība varētu noteikt
aizliegumu uz tā atrasties. Jo pilsētas pašvaldībai nav tādu speciālistu, kas
varētu izvērtēt ledus drošību.

Kā portālam skaidroja Liepājas pilsētas domes Vides nodaļas
speciāliste Dace Liepniece, Liepājas pašvaldība deleģējusi biedrību ”Liepājas
ezeri” organizēt licencēto makšķerēšanu un brīdinājuma zīmju uzstādīšanu
Liepājas ezerā un Tirdzniecības kanālā.  

Biedrības ”Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns
portālam atzina, ka Ministru kabineta lēmums ir ļoti vērtīgs un, viņaprāt,
grozījumus būtu bijis nepieciešams izdarīt jau agrāk.

”Ik gadu, sākoties ziemas sezonai, biedrības darbinieki
Tirdzniecības kanāla malās un Liepājas ezera krastos izvieto zīmes, kas
brīdina, ka uz ledus atrasties bīstami. Kaut arī varbūt kādam šķiet, ka uz
kanāla ledus ir gana biezs un izturīgs, ir atsevišķas vietas, piemēram, ap
Jaunā tilta balstiem, iepretim uzņēmuma ”Latvijas gāze” administratīvajai ēkai,
kur ledus gandrīz nekad nav gana drošs, jo šajās vietās kanālā ir spēcīgas
straumes,” skaidro Ē.Urtāns.

”Taču ik gadu, līdzko ūdeņus klāj vismazākā ledus kārtiņa,
ir makšķernieki, kas sakārojušies stinšu lomus, riskē ar savām dzīvībām un
dodas uz nedrošā ledus. Bieži no rītiem ir redzams, ka kanāla vai ezera krastā
uz ledus ir piecas sešas pēdas, tām seko liels caurums, bet pēc tam uz krastu
izlauzts ceļs ledū, pa kuru pārgalvis centies izkļūt krastā,” tā biedrības
”Liepājas ezeri izpilddirektors.

Turklāt, kā viņš uzsver: ”Pārgalvīgie makšķernieki rāda
sliktu piemēru bērniem, kuri, redzot uz ledus pieaugušos, seko viņu piemēram,
apdraudot savas dzīvības.”

Ik gadu, iestājoties ziemai, aktuāls kļūst jautājums par
makšķernieku, kuri pārgalvīgi dodas uz bīstama ledus, glābšanu. Turklāt glābšanas
darbu skaits nemazinās – ja 2012.gadā tika veikti 28 glābšanas darbi, tad 2013.gadā
– jau 34, bet 2014.gadā – 72.

”Pārgalvīgo makšķernieku rīcība ne tikai uzliek papildus
slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem, kuriem jāsniedz palīdzība cilvēku glābšanā,
bet prasa arī ievērojamus līdzekļus,” tā Ē.Urtāns, kurš neslēpj, ka, viņaprāt,
sods par atrašanos uz bīstama ledus bija jāpiemēro jau sen: ”Mēs ik gadu
cīnāmies ar pārgalvjiem, raidot viņus krastā, taču ietekmēt procesu nevarējām.”
 

Visticamāk, ka noteikumu izpildi kontrolēs Liepājas pilsētas
Pašvaldības policija. Ē.Urtāns lēš, ka policijas darbinieki, vispitamāk, uz
bīstamā ledus paši nekāps, lai neapdraudētu savu drošību, taču laikā, kad būs
aizliegums atrasties uz ledus, likumnepaklausīgos sagaidīs krastā.

Kā portālam atzina Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas
pārstāvis Kaspars Vārpiņš, institūcijā, kamēr kārtības sargiem kontroles
pienākumi nav oficiāli deleģēti, no komentāriem atturēsies.

Pagaidām, kamēr ziema ar salu vēl nav iestājusies,
makšķernieki stintes mēģina noķert, sēžot Tirdzniecības kanāla krastā vai
iebraucot kanālā un Liepājas ezerā ar laivām. Makšķernieku viedoklis par
drošību un sodu, pārkāpjot drošības noteikumus, atšķiras, pārliecinājās portāls.

Tirdzniecības kanāla krastā iepretim tirdzniecības centram
”Ostmala” sastaptais liepājnieks Makarijs, kurš vienlaikus gan makšķerēja, gan
baroja kanālā peldošās pīles, portālam atzina, ka atbalsta izdarītos grozījumus
likumdošanā. Viņš piekrīt, ka jāaizliedz kāpt uz bīstama ledus, bet
nepaklausīgie jāsoda: ”Es arī esmu kaislīgs makšķernieks – regulāri nāku uz
Tirdzniecības kanālu, jo tepat blakus, K.Zāles laukumā, dzīvoju. Taču nekad
nekāpju uz nedroša ledus, jo tas taču ir bīstami dzīvībai!”

Vienisprātis ar Makariju ir arī portāla sastaptie mūsu
pilsētas viesi – Povilas un Edmundas, kuri makšķerēt mūsu pilsētas
Tirdzniecības kanālā ieradušies no Skodas

Lietuvā. ”Braucam šurp ne pirmo gadu, taču pagaidām tā īsti
stintes vēl neķeras,” stāsta Povilas: ”Tā mēdz būt, kamēr nav iestājies īsts
sals.” ”Taču atbalstu noteikumus, ka sodāmi tie, kas dodas uz plāna ledus. Tas
ir bīstami dzīvībai,” tā lietuvietis. Viņa draugs piebalso. ”Uz nedroša ledus
nav, ko meklēt,” tā Edmundas.

Citās domās ir liepājnieks Ēriks, kurš uz stinšu copi
iekārtojies tieši līdzās Jūras spēku piestātnes žogam. ”Visi noteikumi, ko mūsu
valdība pieņem attiecībā uz makšķerēšanu un zvejošanu, ir makšķerniekiem par
grūtu.”