Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pašvaldību reforma – veiksmes stāsts vai jaunas problēmas?

Pašvaldību reforma – veiksmes stāsts vai jaunas problēmas?
Foto: Kristapa Auzenberga zīmējums
20.07.2019 17:22

Laila Paegle, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi rok dziļāk"

Vārdi “administratīvi teritoriālā reforma” šogad Latvijā atkal ir īpaši aktuāli. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aktīvi rīko konsultācijas ar novadu deputātiem par iecerēto reformu. Pašvaldību attieksmē pret piedāvātajām pārmaiņām pagaidām iezīmējas tādas kā trīs līnijas. Daļa nogaida. Īpaši tas raksturīgs reģionālās attīstības centriem, kuriem tāds statuss arī paliks. Ja pievienos mazākos novadus, neko darīt – pieņems. Savukārt daļa no tiem, kuriem draud pievienošana, protestē. Sevišķi jau novadi, kuri kaut nelieli, tomēr noteiktās funkcijas veic. Vēl ir pašvaldības, kas it kā piekrīt reformai, vien sūdzas par ministrijas piedāvāto modeli, tāpēc izvērtē citus iespējamo pārmaiņu variantus. Taču pašreizējiem notikumiem un plāniem ir arī krietni sena priekšvēsture.

Sākums jāmeklē pagājušajā gadsimtā

Var teikt, ka gatavošanās reformai sākās jau 1992. gadā, kad toreizējā Augstākā Padome izveidoja īpašu komisiju, kas izstrādāja pirmos priekšlikumus. 1998. gadā tika pieņemts “Administratīvi teritoriālās reformas likums”, pēc tam tapa metodiskie materiāli, notika semināri un diskusijas, lai tiktu skaidrībā par turpmāko teritoriālo dalījumu. Strīdi ieilga gandrīz uz desmit gadiem, daudzviet vietējie varasvīri nespēja vienoties, tāpēc Saeimas politiķi izmantoja paņēmienu ar pātagu un burkānu.

Apvienotajām pašvaldībām tika piešķirtas 107 miljonu latu mērķdotācijas infrastruktūras attīstībai, ko veidoja 200 000 latu par katru novadā iekļauto pastāvīgo administratīvi teritoriālo vienību. Šādā situācijā brīvprātīgi piespiedu kārtā 95% pašvaldību pieņēma lēmumu par novadu veidošanu atbilstoši valdības apstiprinātajam iedalījuma projektam. Reformas gaitā gan 31 pašvaldība vērsās Satversmes tiesā par regulējošo normatīvo aktu neatbilstību Satversmei. Tomēr Satversmes tiesa atzina reformu par likumīgu. Pēc ilgām diskusijām, pieļaujot arī kompromisus, Saeima 2008. gadā beidzot pieņēma “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu” un “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. 26 rajonu un septiņu republikas pilsētu vietā tapa 119 pašvaldību administratīvās teritorijas – deviņas republikas pilsētas (Rīga, Jūrmala, Ventspils, Liepāja, Valmiera, Jēkabpils, Rēzekne, Daugavpils un Jelgava) un 110 novadi, pēc iedzīvotāju skaita un teritorijas lieluma ļoti atšķirīgi. Divi pat nebija teritoriāli vienoti.

Pagājuši 10 gadi, un šogad 21. martā Saeima pieņēma lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu, lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas jau notiktu pēc jaunā dalījuma. Aprīlī VARAM prezentēja iecerēto dalījumu un arī pamatojumu, kāpēc nepieciešams reformas turpinājums. Aptuveni puse novadu neatbilst likumā noteiktajām prasībām, kā arī nespēj autonomi veikt paredzētās funkcijas. Piedāvātajā modelī ir 35 pašvaldības. Paredzētas tikai divas republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala. Iecerētā jaunā karte krietni vien atgādina kādreizējo rajonu dalījumu, būtiskākās atšķirības ir Pierīgā un vēl dažviet.

Sāk no nepareizā gala?

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis teic, ka uz jautājumu, vai nepieciešamas pārmaiņas, viņš nešauboties atbild apstiprinoši. Tikai reformai, viņaprāt, jābūt dziļākai un plašākai, nekā VARAM piedāvātā. Turklāt novadu apvienošana nebūt nav prioritāte, ar ko reformu vajadzētu sākt. Šobrīd LPS, arī Latvijas Lielo pilsētu asociācija gatavojas Saeimā iesniegt alternatīvu piedāvājumu, vispirms domājot tieši par reģionu attīstību. Vairākās konferencēs, kas rīkotas kopā ar reģionālajām augstskolām, zinātnieki, izvērtējot esošo situāciju un analizējot dažādas jomas, secinājuši, ka nepieciešama kompleksa teritorijas attīstības pārvaldības reforma un tā jāsāk tieši ar reģionālo līmeni – ar apriņķu izveidi. Līdz ar to izveidošanu būtu jāveic arī finanšu pārvaldības reforma, jāmaina iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījums, ņemot vērā gan iedzīvotāju, gan darba vietu skaitu pašvaldībās. Un iecerētā pašreizējo novadu apvienošana būtu vien trešais solis. “Var jau teikt, ka reformas Latvijā notiek nepārtraukti, taču nevar kaut ko mainīt vienā jomā, nesaistot ar pārējo, neskatot to visu kompleksi,” uzsver G. Kaminskis un piebilst, ka VARAM piedāvātājā variantā pietrūkst ekonomiskā pamatojuma un nav risinājuma nākotnei. LPS priekšsēdis uzskata, ka politiķiem, lemjot par reformu, vajadzētu ieklausīties gan dažādu zinātnieku ieteikumos, gan iedzīvotāju viedoklī. Tiesa, lai iedzīvotāji varētu spriest par vienu, otru vai trešo reformas modeli, viņiem vajadzīga vispusīga informācija un arī ieinteresētība. Vai tā ir?

Varbūt par iedzīvotāju atbalstu VARAM iecerēm var uzskatīt to, ka pērnruden vēlētāji nobalsoja par partijām, kas solīja novadu reformu? G. Kaminskis precizē, ka no valdošās koalīcijas vienīgi partiju apvienība “Attīstībai/Par!”, ko pārstāv ministrs J. Pūce, bija skaidri pateikusi, ka pašvaldību skaits jāsamazina vismaz trīs reizes. Jaunās konservatīvās partijas un “KPV LV” priekšvēlēšanu programmā par pašvaldībām nav teikts nekas, “Jaunā Vienotība” paredz stiprus novadus un sola ieviest pašvaldību referendumus, bet NA runā par līdzsvarotu izaugsmi reģionos. “Jautājumu un neskaidrību šobrīd ir ļoti daudz,” vērtējot notiekošo, atzīst G. Kaminskis. Tomēr ir iespaids, ka VARAM iesākto procesu apņēmīgi virza uz priekšu. “Taču vajadzētu ņemt vērā arī citas idejas.”

Steigā nesataisīt jaunas kļūdas

Skaļu rezonansi Latvijas mērogā jau izraisījis Ikšķiles novads. Dome sarīkoja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, vai viņi vēlas saglabāt patstāvīgu novadu, nevis iekļautu Ogres novada sastāvā. Aptaujā varēja piedalīties tikai Ikšķiles novadā dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji. Piedalījās mazāk nekā puse no novadā deklarētajiem, un vairākums no viņiem atbalstīja sava novada patstāvības saglabāšanu. Tiesa, ministrs J. Pūce pirms tam atcēla domes pieņemto aptaujas nolikumu. “Tagad gatavojam dokumentus, lai vērstos Satversmes tiesā, apstrīdot šādu ministra rīkojumu,” atklāja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Tāpat Ikšķiles deputāti sagatavojuši pārdesmit jautājumu, ko mēnesi pirms ministrijas rīkotās tikšanās ar iecerētā Ogres novada visu pašvaldību deputātiem jau aizsūtījuši uz Rīgu. “Nē, nedomājiet, ka esmu pret reformām. Tikai, tās īstenojot, jādomā, kādu pienesumu pārmaiņas dos – lai cik skaļi tas skan – visai tautai. Par šo reformu arī eksperti apgalvo, ka nav īsta pamatojuma. Turklāt viss notiek sasteigti. Bet tā nedrīkst. Jau tāpat mēs esam gana cietuši no dažādiem ātriem eksperimentiem.” Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs uzskata, ka pašvaldībām, kas attīstās, intensīvi strādā, uzspiest šādu reformu nav pareizi. “Varbūt ministram Pūcem derētu pāris mēnešu paēnot kādā novada pašvaldībā, lai justu, par ko satraucas iedzīvotāji, kā strādā domes speciālisti. Pie mums katrs var atnākt izstāstīt savu problēmu, un mēs meklējam risinājumu. Pašvaldībā durvis ir atvērtas, nav kā ministrijās, kur apsardze un “šlagbaums” priekšā.” Ikšķilietis uzsvēra, ka valdībai vairāk jādomā, kā saglabāt mūsu nacionālās bagātības, Latvijas savdabību – Alsungas suitus, Latgales tradīcijas, laukus…

To, ka iedzīvotāji tomēr var panākt daudz, iepriekšējās reformas laikā pierādīja suti. Alsungas pagasts toreiz iestājās par atsevišķa suitu novada izveidi, tomēr Ministru kabinets apstiprināja dalījumu, kurā Jūrkalne tika iekļauta Ventspils novadā, bet Alsunga un Gudenieki – Kuldīgas novadā. Alsungas suiti ar to nesamierinājās. Gan pagasta padome, gan iedzīvotāju grupa vērsās Satversmes tiesā. 2009. gada vasarā tieši pašvaldību vēlēšanu dienā notika īpaša akcija – tika pasludināta neatkarīga suitu brīvvalsts. Un iedzīvotājiem izdevās politiķus pārliecināt – Saeima nolēma Alsungas pagastu atzīt par atsevišķu novadu. Pēc VARAM tagad piedāvātā modeļa Alsunga iekļautos Kuldīgas novadā. Biedrības “Etniskais kultūras centrs SUITI” valdes priekšsēdētāja Dace Martinova teic, ka katrā reformā var atrast gan plusus, gan mīnusus. “Mazam novadam tomēr ir grūti attīstīties, sarežģīti piesaistīt finansējumu. Esot lielākā veidojumā, tas ir vienkāršāk,” viņa atzina, “nedomāju, ka Kuldīgas novada sastāvā mūsu kultūras mantojums būs apdraudēts. Savulaik, kad visi bijām Kuldīgas rajonā, nekas nepazuda. Tad kāpēc lai tagad būtu citādāk?” Tomēr D. Martinova spriež, ka suitu gadījumā varbūt vajadzētu domāt par kādu īpašu autonomiju un valstisku statusu, kāds Igaunijā ir setu kopienai. Ja šāds risinājums tik ātri rasts netiks, tad tomēr būtu labāk, ja visas suitu vēsturiskās teritorijas būtu vienā novadā. D. Martinova, kura biedrību vada desmito gadu, atzīst, ka šajā laikā nav bijis viegli īstenot kopīgus projektus, jo nācies sadarboties ar trim pašvaldībām. “Jā, varam sapulcēt visus suitus pie viena galda, bet, tiklīdz bija jāplāno konkrētas aktivitātes, tā radās sarežģījumi gan ar finansējumu, ko katrs novads varēja atļauties, gan informācijas plūsmu. Vienā novadā esot, tas būtu veiksmīgāk.”

Aicināta prognozēt, vai VARAM iecerētā reforma tiks īstenota, D. Martinova pieļauj iespēju, ka daļēji. Tomēr ministrijai nāksies meklēt arī kompromisus, jo pašvaldībās netrūkst iebildumu. “Taču vairāk būtu jādomā, kā saglabāt latvisko kultūrvidi laukos. Tradīcijas un dzīvesveids, ar ko tā lepojamies, saistās ne jau ar Rīgu, bet laukiem. Tieši tie jāatbalsta.”

Visiem neder viena mēraukla

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uz līdzīgu jautājumu par prognozēm atbildēja nešauboties: “Zinot Saeimas politisko spektru, reforma būs. Viss uz to virzās, ka ministrija savu panāks. Un to putru, ko tagad ievārīs, varēs strēbt mūsu bērni un mazbērni.” Viņš spriež, ka Latvijas pašreizējais novadu dalījums nebūt nav pārāk sīks. Ja arī tiek plānotas pārmaiņas, tad vispirms jādomā par cilvēkiem un viņu pamatvajadzībām. “Taču tas prasa citu attieksmi un citu politisko domāšanu,” uzskata līgatnietis. Kāpēc tik daudzi aizbrauc no Latvijas? Jo šeit netiek apmierinātas viņu pamatvajadzības. Un ne vienmēr tas ir mērāms naudā. A. Šteins lēš – ja iecerētā reforma notiks, iespējams, jau pēc dažiem gadiem sāksies nākamais emigrācijas vilnis. Cilvēki brauks tur, kur būs pieejama dzīves telpa un darbs – elementāras eksistenciālas lietas. “Piemēram, Limbaži pēc reformas kļūs par lielāka novada centru, būs vajadzīgi speciālisti. Taču vai pilsētā ir kur dzīvot? Ir īres dzīvokļi? Valstī šajā virzienā vispār nedomā, nav nekādu programmu. Kad ministram to jautāja, viņš atteica, ka būs jaunie novadi un deputāti par to varēs rūpēties. Kā?” A. Šteins gan nenoliedz, ka situācijās, kurās esošie novadi nespēj pilnvērtīgi strādāt, būtu jādomā par to apvienošanu. “Taču kāpēc jāķeras klāt, teiksim, Salacgrīvas novadam? Kāpēc jāizārda tas, kas attīstās, īsteno lielus projektus?”

Tomēr diezin vai var apgalvot, ka visas valdošās partijas īsti piekrīt VARAM piedāvātajam reformas modelim. Par to, ka tā gluži nav, šopavasar varēja pārliecināties Limbažu novada Skultes pagasta iedzīvotāji. Viņu pagasts arī pēc reformas paliktu Limbažu novadā. Tāds ir ministra J. Pūces priekšlikums, ka apvienoti tiek veseli novadi, bet esošos pagastus no tiem neatdala. Taču Skultē iedzīvotāji tika aicināti uz diskusiju, ko rīkoja Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības Jānis Dombrava un Jānis Eglītis. Viņi skultiešiem piedāvāja apsvērt variantu, ka Skulte pievienotos Saulkrastu novadam, kas saglabātu patstāvību. VARAM modelī Saulkrastu novadu iecerēts iekļaut Ādažu novadā kopā ar Sēju, Carnikavu un Garkalni. Sanākušie cilvēki bija neizpratnē, kas šo diskusiju rīko. Visi 100 deputāti turpmāk braukās pa pagastiem ar saviem piedāvājumiem? J. Dombrava neslēpa, ka Nacionālās apvienības redzējums nesakrīt ar J. Pūces redzējumu, kas nozīmē, ka nemaz tik vienots skatījums uz reformu valdībā nav.

Atliek vien secināt, ka joprojām reformas sakarā zemūdens akmeņu ir daudz. Šobrīd turpinās VARAM rīkotās sarunas ar novadu deputātiem. Jāgaida arī solītās tikšanās ar iedzīvotājiem visā Latvijā. Rudenī paredzēts sagatavot piedāvājumu, ko virzīs izskatīšanai valdībā, lai pēc tam likumprojektu iesniegtu Saeimā, kur nākamgad deputāti teiks galavārdu par iecerēto reformu.

UZZIŅAI

2008. gads – Saeima pieņem “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu” un “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”.

2009. gada jūnijs – notiek pašvaldību vēlēšanas. 26 rajonu un septiņu republikas pilsētu vietā turpmāk ir 119 pašvaldību administratīvās teritorijas – deviņas republikas pilsētas un 110 novadi.

2019. gada 21. marts – Saeima pieņem lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Aprīlī VARAM prezentē iecerēto dalījumu, kurš paredz, ka ir 35 pašvaldības un tikai divas republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par pielikuma saturu atbild SIA ”Kurzemes Vārds” un pārējās reģionālās izdevniecības, kas iesaistījušās projektā kā partneri.

#SIF_MAF2019.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz