liepajniekiem.lv
Viens no 190
Kad tiekamies restorāna mājīgajā zālē, kas dekorēta ar šefpavāra dārzā šovasar izaugušām un izkaltētām dillēm, smilgām, hortenzijām, Medzes puses latvāņiem un viņa paša lietām svecēm, uzdodu īsu jautājumu: “Kas tu šeit esi, ko dari?”
Nauris pasmaida un atbild: “No kura gala sākt? Apkopējs, trauku mazgātājs, viesmīlis, brokastu pavārs, pavārs un šefpavārs, sagādnieks, jā, arī sava uzņēmuma īpašnieks, kurš strādā 18 stundas diennaktī.”
Jau kopš bērnības zinājis, ka būs vai nu dārznieks, vai pavārs. Kad Sēlijā augušais jauneklis devās uz Rīgu, lai arodskolā apgūtu pavāra profesiju, ceļš pavisam negaidīti aizveda pie leģendārā pavāra Mārtiņa Rītiņa, kurš tobrīd meklēja jaunus cilvēkus, ko apmācīt.
“Mana pārliecība, ka visiem cilvēkiem bez izņēmuma dzīvē tiek dotas iespējas, tikai kāds savējo izmanto, cits ne. Es nenobijos,”
atceras jaunā restorāna “Chef Nauris Hauka” saimnieks.
“Vēlāk uzzināju, ka bija pieteikušies ap 190 kandidātu. Mārtiņš izvēlējās sešus, tai skaitā mani. Kāpēc? Nezinu konkrēti, bet domāju, ka mani pieņēma, jo biju neatlaidīgs. Gribēju, lai mani izvēlas. Man bija ļoti svarīgi tikt “Vincenta” virtuvē.”
To atceroties, Nauris velk paralēles ar savu tagadējo uzņēmēja izpratni, jo arī viņu mazāk interesē kandidāta pieredze vai skaisti uzrakstīts CV, vairāk tas, cik cilvēks ir gatavs strādāt un kā šo savu gatavību parāda, darbu meklējot un pēc tam strādājot.
“Vincentā”, profesiju apgūstot, aizvadīti trīsarpus grūti gadi. Neviens jaunais netika žēlots.
Atziņa:
“Cilvēkam, kurš tiešām grib būt pavārs, labs restorāns ir cienīgākā un vērtīgākā skola.
Tagad zinu, ka pie Mārtiņa iemācījos nevis gatavot ēdienus, bet saprast, ko var, ko nevar, ko jā, ko nē. Man pašam tas prasīja divus gadus. Tikai tad, kad sapratu, bija sajūta, ka akmens noveļas no manis un viss aiziet, pasaule atvēras.”
Zvans no Liepājas
Kad viesnīca “Amrita” savam restorānam “Oskars” meklēja vadītāju, Gunta Hūna piezvanīja restorāna “Vincents” vadītājam Mārtiņam Rītiņam un viņš atbildēja: “Man te viens kabinetā tagad sēž.”
Nākamajā dienā jaunais cilvēks ar autobusu atbrauca uz Liepāju. Nauris pieņēma izaicinājumu un no Rīgas, no “Vincenta”, pārcēlās uz Liepāju – uz “Oskaru”.
Vēl viens būtisks iemesls, kāpēc doties uz vēju pilsētu, bija iepazītā Liepājas puses meitene Elīna, kas vēlāk kļuva par Naura sievu.
Pēc vairākiem gadiem jaunais pavārs atkal mainīja dzīvi, uzņemdamies restorāna vadību kaimiņvalstī. Nepārstāstot visus turpmākos dzīves notikumus, jāpiemin, ka bija arī darba posms Pūrē, restorānā “Terase”.
Pats atzīst:
“Tagad saprotu, ka es piedzīvoju izdegšanu.”
Sekoja darbs Rīgas vīna bārā “Garāža”, kur atguvis, kā pats saka, tik vajadzīgo draivu. “Atnācu no rīta, un virtuvē, piemēram, gurķi, paprika un gaļas gabals. Jāizdomā tūlīt, kā to visu kopā ēdamu dabūt uz šķīvja!” Tādā radošā ritmā nostrādājis pusgadu.
Sekoja vēl vairākas dzīves piedāvātas iespējas, kuras Nauris izmantoja, neraugoties uz to, ka “kabatā bija tikai 2 eiro”.
Kad pieteicās otrs bērniņš, meita, ģimenē daudz kas no iepriekšējā, tai skaitā pašu uzsāktās uzņēmējdarbības, mainījās. Abi ar sievu zinājuši, ka, atgriežoties uz dzīvi Liepājas pusē, Medzē, agri vai vēlu pašiem būs savs restorāns.
Šefpavārs atklāti atzīst: “Mans mērķis nav nopelnīt tik, lai pie mājas stāvētu “Ferrari”. Galvenais, lai ir, ar ko rēķinus apmaksāt, un pietiek pašiem. Lai varam ar sievu reizi gadā aizbraukt skaistā ceļojumā.”
Šogad martā pieņēmis “traku lēmumu”, proti, izkārtojis sev brīvu visu vasaru. Tik daudz brīva laika nav bijis astoņpadsmit gadus, kuros darba dēļ netika ne uz ģimenes saietiem, ne svētkiem, jo brīvdienas vienmēr bija aktīvākās darba dienas. Ko vasarā darīja?
“Katru rītu modos, cēlos un domāju – ko šodien nedarīt! Izdevās!”
Nauris atgādina: “Tad, kad cilvēks viens vai ar ģimeni aiziet uz restorānu atpūsties un paēst, paveras gluži cita aina, ja saproti, ka pavāri, viesmīļi un citi tagad strādā un nevar būt mājās kopā ar saviem bērniem. Viņi strādā, lai viesis var garšīgi paēst un labi atpūsties. Manuprāt, mēs, ēdināšanas un viesmīlības nozarē strādājošie, esam pelnījuši lielāku cieņu un sapratni.”
Atziņa: “Visiem pavāriem iesaku šādi noriskēt un paņemt sev brīvu vienu vasaru.”
Tuvojās rudens…
Vēsu prātu apsverot, kā tālāk dzīvot, varianti bija divi. Braukt prom ar visu ģimeni, lai dzīvotu un strādātu svešumā, vai atvērt savu restorānu.
Pusstundu pēc tam, kad feisbukā parādījās informācija, ka Nauris Hauka ir gatavs jauniem dzīves izaicinājumiem, viņam piezvanīja viesnīcas “Kolumbs” īpašnieks, piedāvājot atvērt “Kolumbā” savu restorānu.
“Protams, es apzinos, ka tā bija avantūra, bet es atkal lēcu iekšā nezināmajā un teicu “jā”,” neseno pagātni atceras N. Hauka.
No 1. oktobra viesnīcas viesus jau gaidīja brokastis, bet restorānu atvēra 9. oktobrī.
“Esmu pieradis strādāt diezgan mežonīgā ritmā pa 14 stundām. Tā ir pavāra normāla ikdiena,”
viņš atzīst un joprojām turas pie atziņas, ka, lai viss būtu labi, labāk izdarīt pašam.
Par to, ka izdevies kļūt par vienu no “Liepājas restorānu nedēļas 2023” dalībniekiem, lielu paldies saka Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja speciālistei Lindai Pungai, jo pieteicies pēdējā brīdī, pagūstot “ielēkt vilcienā, kad tas jau sāka kustēt”.
“Chef Nauris Hauka” piedāvājumā ir piecu kārtu maltīte, jo pašam ļoti, ļoti patīk gatavot “Gardēžu ceļojuma” ēdienus, kuros iespējams izbaudīt daudz garšu un pārsteigumu vienā restorāna apmeklējuma reizē.
Pavārs ar pieredzē balstītu sajūsmu atzīst: “Tad viesim ēdiena piedāvājums ir izklaide un ceļojums!”
Atbilde uz jautājumu, vai restorāna nosaukuma izvēle nāca grūti, ir ātra un pārliecinoša: “Absolūti ne!” Uzņēmējs turpina: “Es gribu, lai viesi nāk pie manis, uz manu restorānu un bauda manus ēdienus. Man pieder mans vārds, un es neslēpjos. Jā, es jums gatavoju!
Mans vārds man ir svarīgāks nekā daudzas citas lietas.
Es esmu par sevi pārliecināts un gatavoju tā, kā es to daru. Vēl tas, ka cilvēks, kurš atnāk uz vakariņu restorānu “Chef Nauris Hauka”, atnāk ciemos pie manis, un te ir mani noteikumi. Piemēram, restorānā nedrīkst nākt ar dzīvnieku. Es iestājos par abpusēju cieņu.”
Šefpavārs uzsver, ka viņam viesnīcā “Kolumbs” ir tieši vakara restorāns, kas tiek atvērts tikai pulksten piecos pēcpusdienā. Nav bijusi pat doma papildināt pilsētā jau tā plašo biznesa pusdienu segmentu.
Atziņa:
“Man ir viss, ko es vēlos. Protu priecāties par to, kas man ir. Nedzenos pēc lielas mistiskas laimes. Tā lielā sastāv no daudzām mazām ikdienas laimītēm.”
Savs sakāmais bija kolēģei kopš “Oskara” laikiem Guntai Hūnai: “Pavārs ar savu rokrakstu. Nauris ir cilvēks darītājs, kurš hipernopietni uztver savu darbu. Iepazinu viņu kā jaunu, bet neparasti atbildīgu pavāru. Viņa gatavotajos ēdienos ir izstrādāta katra detaļa, viņš nekopē citus. Ar savu restorānu – ieguvums Liepājai.”
VIZĪTKARTE
Nauris Hauka
- Restorāna ”Chef Nauris Hauka” saimnieks un šefpavārs.
- Profesiju apguva pie Mārtiņa Rītiņa.
- Pirmā darbavieta Liepājā – restorāns ”Oskars”.
- 18 gadu darba pieredze.
- Precējies, divi bērni.
- Viens no hobijiem: dārzs un ravēšana.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.