Viņš vērsa uzmanību, ka galvenais parametrs šajā gadījumā ir tieši inficēšanās rādītājs, proti, cik aktīvi cilvēki inficējas.

“Mēs zinām no iepriekšējiem novērojumiem, ka no šiem gadījumiem 10% nonāk slimnīcās ar aptuveni divu nedēļu nobīdi,” piebilda ministrs, norādot, ka tādēļ ir būtiski “lokdauna” laikā redzēt, ka saslimstības pieaugums apstājas, jo tikai tad varēs justies puslīdz droši, ka hospitalizāciju apjoms samazināsies.

Pēc ministra sacītā, galvenais uzdevums, ieviešot “lokdaunu”, ir samazināt tā dēvēto reproduktivitātes koeficientu, kas teorētiski raksturo, cik cilvēku uz 100 inficētajiem patlaban saslimst ar Covid-19. Proti, ja šis koeficients pārsniedz vērtību viens, tad 100 Covid-19 pacienti inficē vairāk nekā 100 personas. Panākot šī rādītāja sarukumu zem vērības viens, Pavļuta vārdiem, “mēs zināsim, kad ļaunākais slimnīcās beigsies”. Taču, panākot saslimstības līknes pieauguma apstāšanos, pēc politiķa sacītā, paredzams, ka šī pārslodze slimnīcās tāpat, visticamāk, turpināsies vairākas nedēļas no vietas.

“Mums pats svarīgākais ir saprast, kur šis pieaugums apstāsies, kur būs tā augšējā robeža jeb jumts šai problēmai. Tas ir tas, kam mēs gatavojāmies slimnīcās. Mēs šobrīd pēc prognozēm zinām, ka ir jābūt gataviem, ka augstākais hospitalizācijas līmenis būs starp 2500 un 3000 Covid-19 pacientu,” skaidroja ministrs, piebilstot, ka “lokdauna” jēga ir tieši panākt, lai šīs inficēšanās un hospitalizācijas līknes nepārsniegtu šos rādītājus.

Jau ziņots, ka Pavļuts šodien valdības sēdē sacīja, ka “lokdauna” ietekmi uz Covid-19 inficēšanās datiem vēl vērtēt nevar. Politiķis aicināja valdības kolēģus būt pacietīgiem, jo šos datus, visticamāk, varēs vērtēt jau tuvākajās dienās, kamēr pagaidām lielāko iespaidu uz tendenci, ka saslimstības rādītāji nekāpj tik strauji kā iepriekš, rada skolēnu brīvlaiks – samazinoties skolēnu un skolu darbinieku skrīningā veikto testu apjomam, samazinās arī viņu testēto ģimenes locekļu skaits.