Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 21. jūlijs

Vārdadiena: Meldra, Meldris, Melisa

Paziņo pludmales attīstības metu konkursa uzvarētāju  (1)

Atslēgvārdi liepājas pludmale |

Liepājas pludmales tematiskā plānojuma metu konkursa uzvarētāji ir SIA „CORE projekts”, SIA „Veido vidi”, kā arī arhitektūres doktore, ainavu arhitekte Kristīne Dreija, ainavu arhitekts Anrijs Tērauds, arhitekts Atis Caune, vides dizainers Ivars Pilips, marketinga speciāliste Vizma Kigitoviča, socioloģe Sintija Sovinska un multimāksliniece Jurita Kalniņa, portālu informēja Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

To piektdien, 27. septembrī, pēc metu konkursa devīžu slēgto aplokšņu atvēršanas, paziņoju konkursa žūrijas priekšsēdētājs, pilsētas galvenais arhitekts Indulis Kalns. Uzvarētāji ir iesnieguši darbu ar devīzi „K.A.I.J.A.”, ko žūrija atzinusi kā labāko.

„Šī metu konkursa piedāvājuma autori ir uztvēruši konkursa uzdevumu pēc būtības, uzskatāmi un izvērsti, atbilstoši konkursa nolikumam, ir sagatavojuši visu nepieciešamo informāciju par Liepājas pludmaļu iespējamo attīstību. Turklāt autori piedāvā arī priekšlikumus pludmalei piegulošo teritoriju – ostas teritorijas, Kūrmājas prospekta, Peldu ielas – attīstībai,” atzīmē I. Kalns.

Galvenais arhitekts ir pārsteigts par ieguldītā darba apjomu, attieksmi un ieinteresētību, gatavojot šo piedāvājumu.

Ar metu konkursa rezultātiem šā gada oktobrī tiks iepazīstināti deputāti Attīstības komitejas sēdē; deputāti lems par rezultātu tālāko virzību un konkursa uzvarētāju pieaicināšanu pludmales tematiskā plānojuma izstrādei. Saskaņā ar konkursa nolikumu, uzvarētāji saņems Ls 4000 no konkursa balvu fonda.

Planšetes ar konkursa uzvarētāju piedāvājumu šā gada Arhitektūras dienu ietvaros, no 1. oktobra, vienu mēnesi, būs apskatāmas pilsētas Domē. Jebkurš iedzīvotājs un interesents varēs izteikt savu viedokli par devīzes „K.A.I.J.A.” piedāvājumu.

Otrās vietas ieguvēji – SIA „Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”, kurā apvienojušies 11 arhitektūras, plānošanas un citu nozaru profesionāļi – ,  izstrādājuši un iesnieguši metu ar devīzi „SEA B MOLS”.

Pēc I. Kalna domām, viņi konkursa objekta – pludmales attīstību – piedāvā risināt kā starpdisciplināru pasākumu kopumu „Radi Liepāju!”, kurš aizgūts no līdzīga pasākumu cikla „Radi Rīgu!”.

„Šis piedāvājums vairāk orientējas uz izzināšanu, apzināšanu, veicināšanu, kopradīšanas procesu pirms tematiskā plānojuma uzsākšanas, taču tajā ir mazāk praktisku ieteikumu, kas ļautu virzīties uz priekšu paša plānojum izstrādē,” vērtē I. Kalns.

Saskaņā ar konkursa nolikumu SIA „Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS” no balvu fonda saņems Ls 2000.

Pilsētas pašvaldība šā gada 3. jūnijā izsludināja Liepājas pilsētas pludmales attīstības tematiskā plānojuma metu konkursu. Pretendenti konkursam varēja pieteikties līdz šā gada 30. augustam. Konkursā pieteicās divi minētie devīžu autori.

Pludmales tematisko plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2014. gada maijam.Tematiskā plānojuma izstrādes galvenais uzdevums – sagatavot ilgtermiņa plānošanas dokumentu, kas paredz pakāpeniski attīstīt pludmali.

Būvvalde 2013. gada aprīlī un maijā rīkoja iedzīvotāju interneta aptauju „Mani ieteikumi Liepājas pludmales attīstībai”. Aptaujas rezultāti tika pievienoti konkursa materiāliem. Konkursa uzvarētāju pārstāve Kristīne Dreija atzina, ka aptaujas rezultāti ļoti noderējuši piedāvājumu izstrādē.

Lai sagatavotu savu piedāvājumu, devīzes  „K.A.I.J.A.” autori vairākas reizes apmeklējuši Liepājas pludmales, Karostu, centušies saprast pilsētnieku sajūtas, intereses un vajadzības. Viņa uzskata, ka, lai attīstītu plumli, vispirms ir jāņem vērā vietējo iedzīvotāju intereses, „tikai tad šeit labi jutīsies arī tūristi un būs iespējams attīstīt starptautiskas nozīmes pasākumus”.

Liepājas pludmale sastāv no divām telpiski atdalītām daļām — dienvidu un ziemeļu. Dienvidu pludmale ir 6,1 km gara teritorija no pilsētas dienvidu robežas līdz Dienvidu molam. Ziemeļu pludmale ir 5,9 km gara teritorija no Ziemeļu mola līdz pilsētas ziemeļu robežai.

UZZIŅAI:

Liepājas pludmale atpazīstamību ieguvusi 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā. Liepāju vairākkārt apmeklējuši Krievijas cari, kam sekojuši ierēdņi, galms un aristokrātija. Liepāja uzplaukusi kā kūrortpilsēta.

1870. gadā jūras piekrastē atklāta siltā jūras ūdens vannu iestāde un iesvētīts Jūrmalas parks, kam 19. gadsimta 90. gados Rīgas pilsētas galvenais dārznieks Georgs Kūfalts izstrādājis projektu.

1902. gadā pabeigta Peldu iestāde (arhitekts Pauls Makss Berči), kas darbojusies līdz 1994. gadam, kā arī izveidots vasarnīcu kvartāls ar Gulbju dīķi.

1886. gadā jūras krastā uzcelta pilsētas slimnīca (arī arhitekts Pauls Makss Berči), kas kopš 2005. gada ir “Piejūras slimnīca”.


  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!