Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pēc absolvēšanas uz citu valsti

Pēc absolvēšanas uz citu valsti
Foto: Ģirts Gertsons
11.05.2019 07:09

liepajniekiem.lv

Tuvojoties mācību gada beigām, absolventi izskata dažādas nākotnes iespējas. Kāds noskatījis augstskolu tepat Latvijā, kamēr citi izvēlējušies uzsākt darba gaitas vai arī doties pasaulē laimi meklēt. 

Portāls uzrunāja iepriekšējo gadu absolventus, kas nu jau kādu laiku dzīvo citā valstī un bija gatavai dalīties pieredzē.

Prom uz neatgriešanos

Liepājniece Kristīna jau kopš novembra dzīvo Austrālijā. “Izvēlējos Austrāliju pārsvarā tādēļ, ka uzsāku attiecības ar austrāliešu puisi, kaut arī lēmumu pamest Latviju pieņēmu jau bērnībā,” stāsta Kristīna. Viņa zinājusi, ka gribēs doties uz ārzemēm, taču nav bijis skaidrs, kur tieši. “Noteicošais iemesls noteikti bija tas, ka vienmēr noskatījos kā mana mamma, gudra, stipra un mērķtiecīga sieviete, strādā ar melnu muti, lai tikai spētu nomaksāt rēķinus un nopirkt visu, kas mums bija nepieciešams. Sapratu, ka tā dzīvot negribu, kā arī mammu pēc iespējas ātrāk gribu paņemt pie sevis, lai viņai vairs par neko nav jāsatraucas.”

Šobrīd Kristīna dzīvo Sidnejā, studē un paralēli meklē arī darbu. “Vēl nezinu precīzi, ko vēlos darīt nākotnē, bet gribu atklāt, ko es patiesībā vēlos un spēt nostāties uz kājām. Atpakaļ uz Latviju braukšu tikai, lai apciemotu ģimeni un draugus, bet atgriezties pavisam negrasos.”

Viņa atzīst, ka grūtākais, esot prom no Latvijas, ir draugu un ģimenes klātbūtnes trūkums. “Man nekad nav licies, ka nožēloju pieņemto lēmumu, bet ir brīži, kad domāju – varbūt šī nebija pareizā rīcība, varbūt vajadzēja palikt Latvijā vai braukt uz valsti, kas ir daudz tuvāk mājām. Bet kopumā esmu priecīga, ka spēju ceļot un izjust kā ir dzīvot prom no visa pazīstamā.”

Kristīna iesaka pirms braukšanas uz citu valsti padomāt, vai spēsi apmaksāt visu, kamēr meklēsi darbu, mācīsies. “Tāpat jāpadomā, vai tu spēj būt prom no ģimenes un draugiem uz tik ilgu laiku. Nevienu nepazīstot, būs brīži, kad gribēsies visu pamest, jo jūties ļoti vientuļi par spīti tam, ka esi starp daudziem cilvēkiem. Ar laiku paliek daudz labāk, jo tev parādās iespēja iepazīst jaunus cilvēkus, bet jāsaprot, ka sākums būs visgrūtākais.”

Pie ģimenes un mīlestības

Anna paspējusi ārzemēs atgriezties jau otro reizi un nu jau trīs gadus Latviju vairs nesauc par mājām. “Pēc 9.klases izlaiduma devos uz vasaru pastrādāt pie mammas Vācijā. Kad rudenī atgriezos Latvijā, lai iestātos augstskolā, gan prāts, gan sirds vilka atpakaļ pie ģimenes uz Vāciju.” Anna dažus mēnešus mācījusies tepat, līdz sapratusi, ka viņas vieta tomēr ir pie vecākiem. Anna Vācijā nodzīvoja pāris gadus un tad satika angļu puisi. “Puisis iepatikās, taču viņš devās atpakaļ uz Angliju. Tajā laikā es sapratu, ka vajag izglītību un lēnām ir jāsāk pārraut to nabassaiti ar ģimeni.”

Tā meitene uz laiku atgriezusies Latvijā, ieguvusi vidējo profesionālo izglītību un, kad attiecības ar draugu kļuvušas nopietnas, izlēmusi pārcelties pie viņa.
“Šobrīd jau vairāk nekā gadu dzīvoju Anglijā. Protams, dzīvei šeit ir gan savi plusi, gan mīnusi, taču visgrūtāk ir tieši tas, ka nespēju būt pie mammas un vecmāmiņas tik bieži, cik gribētos.”

Anna šobrīd strādā viesnīcas administrācijā. “Nav jau sapņu darbs, taču tas palīdz nostāties uz kājām, iedzīvoties. Domāju, ka grūtāk ir cilvēkiem, kas neprot angļu valodu. Man svešvalodu zināšanas ir, tādēļ laiku varēju pastrādāt arī par angļu, krievu valodu tulku. Šobrīd ir neliela nožēla, ka aizvien neesmu ieguvusi augstāko izglītību, taču esmu vēl jauna un ticu, ka viss ir vēl priekšā.”

Viņa atzīst, ka ir apsvērusi domu atgriezties Latvijā. “Es labprāt to darītu, taču būsim reāli – daudz vieglāk ir man dzīvot, strādāt Anglijā, nekā manam draugam bez valodas zināšanām uzsākt dzīvi Latvijā.”

Ar alkām pēc pārmaiņām

Annija pirms astoņiem mēnešiem pārcēlās dzīvot uz Dāniju. “Nav īsti konkrēts iemesls kāpēc. Varētu teikt, ka atbraucu impulsīvi, jo vēlējos pārmaiņas dzīvē.”
Meitenei jau sen bijusi doma par studijām ārvalstīs, taču, kad absolvējusi vidusskolu, viņa šo ideju atmetusi. “Pieteicos studēt Latvijas universitātēs, taču, kad sevis izvēlētajā fakultātē netiku budžeta vietā, sapratu, ka neredzu jēgu maksāt par izglītību Latvijā un braukšu mācīties uz ārzemēm.”

Ikdienā Annija dzīvo dāņu ģimenē, kurā strādā par auklīti, kā arī paralēli mācās skolā dāņu valodu. Par nākotni viņai konkrēta plāna nav, jo, viņasprāt, daudz kas vēl var mainīties, taču meitene ir apņēmības pilna pieteikties studijām universitātē un pēc iespējas vairāk iekļauties dāņu dzīvesstilā. “Nav plānu doties atpakaļ, jo neredzu sevi Latvijā pagaidām,” atzīst Annija.

Tiesa, arī dzīvē Dānijā neaizrit bez grūtībām. “Protams, ģimene un radi pietrūkst, jo ir pieradums redzēt mammu katru dienu. Gribas ņemt visus sev līdzi un dzīvot labākā valstī. Vēl grūti ir ar valodu. Šeit mācos dāņu valodu, kas, manuprāt, nav viegla, jo izruna neatbilst rakstītajam, jāmācās daudz, lai gan šī valoda nav tik plaša.”

Tāpat problēmas meitenei sagādā arī dzimtās valodas izmantošana. “Tā kā latviešu valodu ikdienā vairs neizmantoju, runājot pa telefonu latviski, vienmēr jāpiedomā par to, ko vēlos pateikt, jo bieži aizmirstas konkrēti vārdi.”

Annijai šo mēnešu laikā bijusi viena reize, kad šķitis – aizbraucot pieļauta kļūda. “Bet tad ievilku elpu un sapratu, ka pārspīlēju. Cilvēkiem, kas vēlas pārcelties uz citu valsti, vajadzētu saprast, ka tas viss nav tik vienkārši, kā izskatās un izklausās. Ir jāparaksta daudz dažādu papīru, ilgi jāgaida uz apstiprinājumiem par vienkāršām lietām. Tāpat jāapdomā sava finansiālā situācija. Ja kādam no draugiem ir paziņa, kura dzīvo valstī, uz kuru vēlies doties, noteikti apjautāties par sev interesējošām lietām. Protams, ieteiktu arī palasīt citu ārzemnieku pieredzes internetā, jo tur arī var būt noderīgi padomi. Pārcelšanās uz citu valsti noteikti nav domāta visiem, jo arī pati zinu meiteni, kas nožēlo savu izvēli, lai gan sākumā bija pārliecināta, ka paliks ārzemēs arī pēc studijām, bet saprata, ka mājas tomēr pietrūkst vairāk, tādēļ plāno atgriezties Latvijā.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz