Pēc aptuveni stundu garām asām diskusijām Liepājas domes deputāti šodien apstiprināja šī gada Liepājas budžetu, ziņo aģentūra LETA.Par budžeta apstiprināšanu nobalsoja 9 deputāti, bet pret bija 6 opozīcijas deputāti, kuri domes sēdē iebilda pret šī gada budžetā atvēlēto naudu koncertzāles projektam un Liepājas universitātei, kā arī kritizēja nepietiekamo finansējumu tūrisma nozarei.

Visskarbāk diskusiju laikā izteicās deputāts Ivars Kesenfelds, kurš apgalvoja, ka koncertzāle “Lielais dzintars”, kam šī gada budžetā atvēlēti vairāk nekā 600 000 latu, nekad netiks uzbūvēta un šī nauda ir izmesta vējā. Kesenfelds uzskata, ka Liepājas domes vadība tikai uztur mītu par koncertzāles būvniecību, lai attaisnotu šim projektam jau iepriekš iztērētos 5 miljonus latu. “Ja koncertzāle Liepājā tiks uzcelta, ataudzēšu kuplākus matus nekā Uldim Seskam,” sacīja deputāts, kuram nav matu.

Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde Kesenfelda apgalvojumus kategoriski noraidīja, apgalvojot, ka projekts ir reāls, darbs pie tā aktīvi turpinoties – koncertzāles būvniecību atbalstot arī Kultūras ministrija. Aptuveni puse zāles celtniecībai nepieciešamo līdzekļu – 6 miljoni latu – glabājoties valsts kasē.

Kā uzsvēra Golde, pamest šo projekta būtu bezatbildīgi, jo “auglīgais darbs vainagosies ar rezultātu, kāds vajadzīgs Liepājai”.

Tikmēr deputāts Stēns Lorenss domes sēdē pauda neapmierinātību ar, viņaprāt, nepietiekamo finansējumu tūrisma nozarei. Savukārt deputāte Elita Kosaka, atsaucoties uz pašvaldību likumu, norādīja, ka Liepājas domei nav pamata finansiāli atbalstīt vairākus Liepājas universitātes projektus.

Pilsētas pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 30,5 miljonu latu apmērā, kas ir par 15,9% mazāk, salīdzinot ar pagājušā gada plānotajiem ieņēmumiem un ņemot vērā to, ka valsts mērķdotācijas pedagogu algām piešķirtas tikai astoņiem mēnešiem.

Lai gan budžeta ieņēmumi nedaudz samazinājušies, tomēr šogad izdevies to saplānot tā, ka kopumā tiks apmierināts vairāk vajadzību, nekā bija paredzēts, uzskata Sesks. Galvenā budžeta prioritāte ir nodrošināt visu ES atbalstīto attīstības projektu līdzfinansēšanu un sākt jaunus ES projektus, lai veidotu cilvēkiem labvēlīgu un sakārtotu pilsētas vidi.

Lielākie ES līdzfinansētie projekti šogad būs pilsētas apgaismojuma rekonstrukcijas (kopējais projekta apjoms – 16,5 miljoni latu), Zirņu un Ganību ielas rekonstrukcijas (13,6 miljoni latu) un Brīvības ielas rekonstrukcijas pabeigšana (9 miljoni latu).

Būtiskākais pašvaldības budžeta ieņēmumu avots – iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) – šogad tiek prognozēts 18 588 983 latu apmērā, kas ir par 11,8% mazāk nekā 2010.gada faktiskā izpilde, bet jāņem vērā, ka 2011.gada beigās pašvaldība no valsts papildus saņems vienreizējo dotāciju 1,06 miljonu latu apmērā IIN kompensēšanai, atzīmēja pašvaldībā.

Nodokļu ieņēmumi no nekustamā īpašuma par zemi, ēkām un būvēm, ieskaitot parādu maksājumus, 2011.gadā prognozēti 2,5 miljonu latu apmērā, kas ir par 5,5% mazāk, nekā pērn iekasēts.

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi kopumā prognozēti 22,7 miljonu latu apmērā, kas ir par 6,6% mazāk nekā 2011.gadā.

Pilsētas pamatbudžeta izdevumi 2011.gadā plānoti 47,4 miljonu latu apmērā. Tie gan ir par 7% mazāki nekā faktiskie izdevumi pērn, taču jāņem vērā, ka valsts mērķdotācijas pedagogu algām šogad piešķirtas astoņiem mēnešiem, informēja pašvaldībā.

Visvairāk līdzekļu paredzēts projektu un programmu finansējumam – 17,9 miljoni latu, kas veido 38% no visiem izdevumiem. Pamatbudžeta izdevumu sadaļā lielākais apjoms ir izglītībai, ekonomiskai darbībai, sociālajām vajadzībām maznodrošinātajai sabiedrības daļai.

Visvairāk izdevumu pamatbudžetā tiek plānots izglītības jomai – 12,5 miljonu latu apmērā jeb 26,2% no pamatbudžeta.

Sociālajai aizsardzībai 2011.gada pamatbudžetā paredzēti izdevumi 5,3 miljonu latu apmērā. Sociālajiem pabalstiem 2011.gadā plānots 3,1 miljons latu, kas ir 3% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vislielākais pieaugums ir pabalstam garantētā iztikas minimuma nodrošināšanai – 4% pieaugums.

Kultūrai paredzēts finansējums 5,8 miljonu latu apmērā, sportam – 1,3 miljoni latu, tajā skaitā 70 000 latu pasaules čempionāta basketbolā jauniešiem atbalstam. Kultūras jomā nozīmīgākais projekts 2011.gadā ir trīs vecāko Liepājas kultūras iestāžu – Liepājas muzeja, Liepājas teātra un Latviešu biedrības nama – energoefektivitātes paaugstināšana un rekonstrukcija.

Ekonomiskajai darbībai paredzēts finansējums 12,6 miljonu latu apmērā. 74% no šī finansējuma izlietos ES līdzfinansēto investīciju projektu īstenošanai.

Pašvaldība atvēlējusi arī iztrūkstošo finansējumu – ap 50 000 latu – sporta pedagogu algām un sporta zāļu īrei, lai nodrošinātu nodarbību norisi pagājušā gada apmērā astoņus mēnešus līdz 1.septembrim. Savukārt pirmsskolas pedagogi ar pašvaldības gādību varēs turpināt strādāt pilnu slodzi līdzšinējās nepilnās slodzes (0,9) vietā un papildus saņems piemaksu arī par vienu sagatavošanās stundu.

Pilsētas bibliotekāri, kas pērn finansējuma trūkuma dēļ bija spiesti strādāt tikai četras dienas pa sešām stundām, šogad atkal varēs strādāt pilnu nedēļu – piecas dienas pa astoņām stundām.

Liepājas teātrim no pašvaldības piešķirts papildus finansējums 80 000 latu apmērā deviņu jaunu izrāžu iestudēšanai un Liepājas teātra jauno aktieru algu palielināšanai no 180 līdz 280 latiem.

Liepājas pilsētas speciālais budžets plānots 2,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 26% mazāk nekā pērn.

LETA