Pēc dāvanām uz Ziemassvētku tirdziņu
”Nopirku gabaliņu kūpinātas zivs un arī mājās gatavotu desu. Tagad apskatīšu, ko varētu iegādāties dāvanām. Tā sanāca – vispirms kaut ko vēderpriekam, pārējo pēc tam!” smaidot sacīja piektdien rīta pusē Rožu laukumā Ziemassvētku tirdziņā satiktā liepājniece Mārīte Grišāne.
"Kurzemes Vārds"
To atzina visi uzrunātie apmeklētāji, ka ļoti iepriecinot iespēja iegādāties mājražotāju gardumus: gaļu, zivis, sieru, maizi, konditorejas izstrādājumus, našķus u.c.
Zīmola ”Saules sveces” sveču meistare Indra Grūdupa, daloties savos novērojumos, secināja, ka pircēji šoreiz tiešām tādi priecīgi. Vai nu tas esot tuvo svētku iespaids, vai iespēja tirdziņā atkal nopirkt pārtikas preces. I. Grūdupa sagādājusi dažādu formu un materiālu sveces. Interese par tām bija ļoti liela, pircēji stāvēja rindā.
Grobiņniece Inga savā stendā piedāvāja mīkstus un siltus adījumus. ”Šis ir mans sirds darbs, jo daru tiešām to, kas man patīk,” stāstīja adītāja. Viņa atvedusi šalles, lakatus, kleitas, jakas, zeķes u.c. Gadoties tādi garām gājēji, kuri pauž sašutumu par, viņuprāt, augstajām cenām. Inga: ”Jā, ir ļaudis, kuri laikam nesaprot, ka dzijas nebūt nav lētas. Tad vēl mans darbs, ieguldītais laiks. Par kleitu, kuru adīju ar rokām, prasu 100 eiro. Bija vajadzīgas divas nedēļas, kamēr tā tapa gatava. Vai tiešām cena ir par augstu?”