Pēc odzes koduma Bernātu kāpās sieviete nokļūst slimnīcā
Pamatīgi sapampusi kāja, došanās uz divām slimnīcām un ārstēšanās, kas joprojām turpinās, – tāda ir Aijas Cabules nepatīkamā pieredze pēc pastaigas nomaļās Bernātu pludmales kāpās, kur viņu sakoda smiltīs paslēpusies odze.

liepajniekiem.lv
Vispirms sieviete devās uz Liepājas Reģionālo slimnīcu. Kad pēc atgriešanās mājās tūska tikai pastiprinājās, nakts melnumā brauca uz Kuldīgas slimnīcu, kur joprojām turpina ārstēties.
Apskata ārsts rezidents
“Man noteikts guļus režīms, kamēr tūska nepāriet, vertikālā stāvoklī kāju nevar turēt, tad tūska iet uz augšu, pat uz tualeti nevaru aiziet, viss caur asarām un sāpēm,” otrajā notikuma dienā teica Aija un brīdināja paziņas par to,
lai šajās siltajās atvasaras dienās īpaši uzmanās no čūskām, jo Liepājas slimnīcā pirms viņas ievests vēl kāds padsmitgadīgs bērns ar čūskas kodumu,
arī viņas dēls Brocēnos tieši šajās dienās redzējis čūsku.
Vēlāk noskaidrojam, ka kopā šosezon Liepājas Reģionālajā slimnīcā vērsušies trīs pacienti ar čūskas kodumiem, divi no tiem bijuši vienā dienā.
“Notikuma vakarā vīrs aizveda mani uz Liepājas Reģionālo slimnīcu, tur ielaida sistēmu, noņēma analīzes, un viss. No rīta ielaida vēl sistēmu un aizsūtīja mājās. Varbūt pie vainas tas, ka vienīgais, kurš mani sestdienas vakarā un svētdienas rītā apskatīja, bija ārsts rezidents. Viņš iedeva arī izrakstu. Teica, ka es varot doties mājās, reakcija esot lokāla un dažu dienu laikā pāriešot. Mājās tika noteikts gultas režīms.
Uz jautājumu, ko darīt, ja kļūst sliktāk, atbildēja – tā nevajadzētu būt, bet, ja nu tomēr, lai sazinos ar ģimenes ārstu.
Savukārt par pretindi teica, ka neesot pārliecināti, kāda čūska iekodusi, tāpēc to nevarot dot,”
par pirmo saņemto palīdzību pastāsta Aija.

Lai arī kāja bija sapampusi, ārsta teiktais licis domāt, ka gan jau būs labi, tomēr labāk nepalika. “Tūska ļoti strauji gāja uz augšu. Zvanīju uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, tur ieteica sazināties ar ģimenes ārstu konsultatīvo diennakts tālruni, savukārt tur atbildēja, ka “joki mazi” un jāzvana uz Toksikoloģijas centru, pēc viņu izstāstītā sapratu, ka var rasties audu atmirums un steidzami jādodas uz tuvējo uzņemšanu.
Tajā pašā naktī dēls ar vīru atveda uz uzņemšanu Kuldīgas slimnīcā, kur mani laipni pieņēma un ievietoja nodaļā pilnīgā mediķu aprūpē, pilnīgā gultas režīmā. Žēl, ka Liepājas slimnīcā tik pavirši izturējās.
Un man radās jautājums – vai tādos retos gadījumos nebūtu jākonsultē arī ārstiem ar pieredzi, nevis jāatstāj viss rezidenta lemšanā? Šis man ir īsts pārbaudījums…” tagad stāsta Aija.
Joprojām uz gultas
Kuldīgas slimnīcā mums apstiprina, ka paciente atrodas viņu aprūpē, un papildina, ka pēdējo trīs gadu laikā Kuldīgas slimnīcā reģistrēti vien četri gadījumi, kad palīdzība sniegta čūsku sakostiem pacientiem.
“Šos pacientus nebija nepieciešams stacionēt. Tā kā ar čūskas kodumiem bieži pie mums nevēršas, reģionālajās slimnīcās pretindes serums netiek uzglabāts. Turklāt ne vienmēr tas ir nepieciešams, un šādos gadījumos mediķi parasti konsultējas ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Saindēšanās un zāļu informācijas centru. Šīs pacientes gadījumā, konsultējoties ar minēto iestādi, tika uzsākta terapija tromba šķīdināšanai, tūskas novēršanai,” detalizētāk paskaidro Kuldīgas slimnīcas pārstāve Anda Šlakorciņa.
“Jā, ārsts man jau izskaidroja, ka tā vairs nav alerģiska reakcija, bet kājā ir atrāvies trombs un tagad “ceļo pa kāju”.
Šobrīd uzstādīta diagnoze – tromboflebīts. Mediķi šķīdina trombu, durot injekciju vēderā, laiž sistēmas, arī pret alerģiju zāles. Ir bojāti asinsvadi, muskulis. Atveseļošanās process būs garš, vēlāk būs jāvalkā speciālā zeķe vismaz pāris mēnešus,” pēc notikuma un uzsāktā ārstēšanās procesa mums pastāsta arī pati paciente.

Nedēļas nogalē sazinoties ar Aiju, uzzinām, ka situācija uzlabojas. “Kājai tūska mazinājusies, trombu joprojām šķīdina, špricē antibiotikas un laiž sistēmas alerģijai un skalo. Sāp gan visas malas no gulēšanas, bet, izskatās, jau pēc nedēļas varēšu sākt staigāt. Ir liels nogurums un nespēks, bet, paldies Dievam, kāja izskatās labāk,” stāsta sieviete un atzīstas, ka tagad gan no meža un smiltīm viņai esot bail.
Komplikācijas nav paredzamas
Savukārt Liepājas Reģionālajā slimnīcā, kur lūdzām komentēt šo gadījumu, mums paskaidroja, ka sievietei slimnīcā tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
“Viņa tika ievietota Observācijas nodaļā, lai turpinātu ārstēšanu. Pēc veselības stāvokļa uzlabošanās sieviete tika izrakstīta no slimnīcas ģimenes ārsta uzraudzībai,” paskaidro SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” pārstāve Indra Grase.
Citu informāciju par gadījumu viņa nesniedz, jo, “ņemot vērā “Pacientu tiesību likuma” 10. punktu par pacientu datu aizsardzību, kas nosaka, ka informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu pacientu, ir aizsargājama saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, tad informāciju par pacientu drīkstam izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu”.
To gan piebilst, ka rezidentus vienmēr uzraugot kāds ārsts ar pieredzi un tā bijis arī šajā gadījumā.
Liepājas Reģionālajā slimnīcā esot pieejama arī pretinde. “Tomēr visos gadījumos, kad iekodusi čūska, nav nepieciešams pretčūsku serums. Kad un kādos gadījumos to dod pacientam, nosaka ārsts,” papildina I. Grase.
Lai kliedētu pacientes publiski izteiktās aizdomas, ka Liepājā ārsti vai rezidents kaut ko veikuši nepilnīgi, LRS Uzņemšanas nodaļas virsmāsa Jūlija Spicina paskaidro, ka arī pēc čūskas koduma, kā pēc jebkuras citas saslimšanas, pacientam var attīstīties komplikācijas.
“Mediķi ne vienmēr var to ietekmēt un ne vienmēr var to paredzēt – vai un kad cilvēkam attīstīsies komplikācijas. Tāpēc, ja pacienta veselības stāvoklis ir uzlabojies un viņš jau ir izrakstīts no slimnīcas, ir jābūt uzmanīgam un jāpievērš uzmanība savam veselības stāvoklim arī pēc izrakstīšanās no slimnīcas. Gadījumā, ja ir izmaiņas pašsajūtā, jāvēršas atkārtoti medicīnas iestādē vai pie sava ģimenes ārsta,” norāda virsmāsa.
UZZIŅAI
Kā rīkoties, ja iekož čūska?
“Jebkurā gadījumā pēc čūskas koduma jāmeklē mediķa palīdzība. Jāvēršas tuvākajā ārstniecības iestādē, vislabāk – slimnīcā. Ja tuvumā nav slimnīcas, tad ir jāzvana uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu: 113, vai savam ģimenes ārstam, vai uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni: 66016001, kas nodrošina iedzīvotājiem ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniskus padomus veselībai akūtos gadījumos.
Ja cilvēks paspēja ieraudzīt šo čūsku, tad vajadzētu atcerēties, kāda tā izskatījās, lai pēc tam varētu pastāstīt mediķiem.
Čūsku kodumi var būt dažādi ar smagām un ne tik smagām sekām. Arī katra konkrētā cilvēka organisma reakcija var būt atšķirīga. Vienam var būt nepieciešama pretinde, bet otram – ne. To var izvērtēt tikai un vienīgi ārsts klātienē, apskatot un izmeklējot pacientu,” skaidro Liepājas Reģionālās slimnīcas Uzņemšanas nodaļas virsmāsa Jūlija Spicina.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.