Šodien, 1.oktobrī, Valsts kontrole (VK) publiskojusi 29
Latvijas pašvaldībās, tostarp Liepājas pilsētas pašvaldībā, veikto pārbaužu
rezultātus un ar šiem rezultātiem šodien notikušās pilsētas domes Finanšu
komitejas noslēgumā tika iepazīstināti arī domes deputāti, portāls uzzināja komitejas
sēdē.

Kā norādīts VK publiskotajā paziņojumā, pamatojoties uz VK
likumu, VK veikusi Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta
izpildi un par pašvaldību budžetiem: ”Lai gan primārais revīzijas mērķis bija pārbaudīt,
vai saimnieciskā gada pārskats visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un
patiesu priekšstatu par valsts finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un rezultātiem
un vai tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo
aktu prasībām, tomēr ne mazāk svarīgi

jautājumi, kuri tika vērtēti revīzijas ietvaros, ir
attiecināmi uz stratēģisko un finanšu vadību.”

Piemēram, pārskata daļā par pašvaldībām piekrītošiem
ilgtermiņa ieguldījumiem, VK konstatējusi, ka Liepājas pilsētas pašvaldībā, ”konsolidētā
pārskata bilancē uz gada sākumu pārskata daļas ilgtermiņa ieguldījumi nav
uzrādīti pilnīgi, atbilstoši atzīti un novērtēti. To vērtība pārskata gada
sākumā ir nepamatoti palielināta vismaz par 186,2

milj. eiro, bet pārskata gada beigās vismaz par 19,5 milj. eiro.
Būtiskāko daļu no izmaiņām gada laikā veido fundamentāls kļūdas labojums 183,7
milj. eiro apmērā Liepājas pašvaldības gada pārskatā uzrādītajai zemes vērtībai”.

Kā portālam skaidroja Liepājas domes priekšsēdētāja
padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, noslēdzoties VK veiktajai
revīzijai Latvijas pašvaldībās, Liepājas pilsētas pašvaldībai sniegti četri
ieteikumi, kuru ieviešanai pašvaldība pārskatīs īstenoto grāmatvedības
politiku, tai skaitā īpašuma uzskaiti, iekšējās kontroles procedūras un
ilgtermiņa ieguldījumu uzskaiti.

Kā skaidro Liepājas domes Finanšu pārvaldē, VK sniegtais
atzinums devis pamatu pārskatīt pašvaldības grāmatvedības politiku un
aktualizēt to atbilstoši jaunākajiem metodiskajiem norādījumiem. ”Grāmatvedība
ir process, kurš nemitīgi var tikt papildināts ar jaunākajām nostādnēm,
aktualitātēm un izmaiņām normatīvo aktu piemērošanā. Veiktā revīzija parāda, ka
Liepājas pašvaldības rīcība nekādā ziņā neliecina par krāpšanu vai
neatbilstībām, kas varētu norādīt uz izsaimniekošanu vai ietekmētu pašvaldības
darbu kopumā. Pārmetumi pašvaldībai galvenokārt ir saistīti ar grāmatvedības
uzskaites sistēmas precizitāti un datu aktualitāti, kurus mēs izmantojam no
dažādām datu bāzēm. Valsts kontrole ir veikusi pārbaudes 29 pašvaldībās, tai
skaitā 6 lielajās pilsētās, un gandrīz visās ir konstatētas saturiski līdzīgas
nepilnības. Tas norāda uz to, ka pārmetumi nav raidāmi tikai šo pašvaldību
virzienā, bet ka pastāv arī virkne neatbilstību un pretrunu normatīvajos aktos,
to atšķirīgajā interpretācijā un piemērošanā,” skaidro domes Finanšu pārvaldes
vadītājs Ronalds Fricbergs.

Saskaņā ar domes izpilddirektora rīkojumu uzdots aktualizēt
pašvaldības vienoto grāmatvedības politiku, tajā paredzot arī izmaiņas kārtībā,
kādā grāmatvedības uzskaitē tiek uzņemtas būves vai infrastruktūras objekti.
Eiropas Savienības projektu ietvaros tapušie infrastruktūras objekti grāmatvedības
uzskaitē līdz šim tika nodoti tikai pēc kopējā projekta noslēguma un visu gala
maksājumu apstiprināšanas. Tā, piemēram, ielu apgaismojuma rekonstrukcijas
projektu uzsāka 2011.gadā, bet noslēdza tikai 2014.gadā, taču šajā projektā
bija iekļauti kopskaitā 18 atsevišķi objekti, kuru sastāvā bija 51 tehniskais
projekts. Katrs no šiem objektiem ekspluatācijā tika nodots pakāpeniski ar
atsevišķu aktu, taču kā pamatlīdzekļi pašvaldības bilancē tie tika izveidoti
tikai 2014.gadā pēc kopējā projekta noslēguma. Tādējādi veidojas situācijas,
kad pašvaldības bilancē atsevišķi infrastruktūras objekti uzrādās kā
būvobjekti, lai arī faktiski ir pabeigti un jau tiek lietoti. Pēc konsultēšanās
ar VK šo kārtību paredzēts precizēt.

Pēc VK ieteikuma papildināts arī pašvaldības grāmatvedības
uzskaitē iekļaujamo objektu saraksts, jo līdz šim tajā nav bijušas uzrādītas
Izglītības pārvaldes mazvērtīgās bērnudārzu nojumes, lai arī tās visas tiek
pārraudzītas, koptas, uzturētas un apsaimniekotas. Līdz šim kopumā ārpus
grāmatvedības uzskaites bijušas 69 šādas būves, taču šogad veikta visa
Izglītības pārvaldes pārraudzībā esošo iestāžu 
apsekošana dabā un apzinātas grāmatvedības uzskaitē neuzskaitītās nojumes
un šķūnīši.

Līdzīgi Nekustamā īpašuma pārvalde līdz šī gada beigām plāno
pārskatīt arī pašvaldības īpašumā esošo ēku atlikušo lietderīgās lietošanas
laiku, jo šobrīd daudzām ēkām noteikts maksimālais pieļaujamais. Vēsturiski
veidojusies situācija, ka, piemēram, savulaik likvidējot namu pārvaldes un
pārņemot īpašumus pašvaldības uzskaitē, to atlikušais lietošanas laiks noteikts
atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, taču neņemot vērā reālo nolietojumu
un tehnisko stāvokli. Pašvaldības rīcībā ir informācija un apsekošanas akti par
ēku reālo stāvokli, taču grāmatvedības uzskaitē atlikušais lietošanas laiks nav
koriģēts, jo tas iespējams tikai ar sertificēta vērtētāja atzinumu, kas prasa
ievērojamus papildu finanšu resursus.

Iepazīstoties ar VK revīzijā konstatēto Liepājas pašvaldības
grāmatvedības uzskaitē, redzams, ka liela daļa no datu neatbilstībām ir
skaidrojama ar nepietiekami kvalitatīvu datu apmaiņu starp pašvaldību un
atbildīgo institūciju uzturētajiem valsts reģistriem, skaidro Liepājas
pašvaldībā.

Tā, piemēram, VK ziņojumā norādīts, ka pašvaldības uzskaitē
ir divi dabā neesoši dzīvokļi. Ēka jau pirms vairākiem gadiem tikusi demontēta,
tā izslēgta no grāmatvedības uzskaites, taču Valsts Zemes dienesta kadastra
sistēmā abi dzīvokļi palikuši uzskaitē atsevišķi, tādēļ arī parādījušies
pašvaldības datos. Tāpat neatbilstības konstatētas saistībā ar vairākiem
īpašumiem, par kuriem ir noslēgti pārdošanas līgumi, taču pircēji nav
nokārtojuši savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā, līdz ar to īpašums oficiālajos
reģistros joprojām saglabājies uz pašvaldības vārda.

Tāpat revīzijā norādīts, ka pašvaldības zemes vērtība ir
nepamatoti palielināta vismaz par 183 miljoniem eiro. Tas saistīts ar 2010.gadā
pieļautu tehnisku kļūdu datu atlasē no Valsts zemes dienesta. Tā kā automātiski
datus nav iespējams atjaunot, veicot manuāli zemes pārvērtēšanu pēc kadastrālās
vērtības, speciālisti kļūdaini piemērojuši aili ar summēto kadastrālo vērtību,
kurā iekļauta ne tikai zemes, bet arī ēkas kadastrālā vērtība. Jau pagājušajā
gadā tika veikts šīs kļūdas labojums, un katrs grāmatvedības ieraksts
pārvērtēts.

Lai risinātu problēmas ar datu savstarpēju apmaiņu un
salīdzināšanu, Liepājas pilsētas dome jau iepriekš vērsusies pie datu bāzu
uzturētājiem ar aicinājumu novērst pašvaldībām pieejamo datu neatbilstību
valsts reģistros, tai skaitā, Valsts mežu dienestā, Valsts zemes dienestā un
Zemesgrāmatās.

Liepājas pilsētas pašvaldība jau kopš 2014.gada ir
īstenojusi pakāpenisku grāmatvedības un uzskaites sakārtošanu un pilnveidošanu,
novēršot neprecizitātes datos. Jau pagājušā gada beigās veiktajā
inventarizācijā pakāpeniski apkopotas gadu gaitā uzkrājušās neprecizitātes un
apzināta to novēršanas nepieciešamība, taču tā kā pašvaldības grāmatvedības
uzskaitē ir vairāk nekā 17 tūkstoši pamatlīdzekļu vienības un lielākā daļa ir
īpašumi, pilnā apjomā visu datu korekciju nav bijis iespējams paveikt, jo tas
saistīts ar nepilnībām valsts datu reģistros un ievērojamu pašvaldības resursu
iesaisti, kas ierobežota budžeta apstākļos uzskatāmi par nesamērīgiem. Sagatavojot
pašvaldības 2014.gada darbības pārskatu, uz to tika norādīts arī vadības un
zvērināta revidenta ziņojumā, ar kuru iepazīstināti deputāti un sabiedrība.
Tajā zvērināts revidents norādījis, ka pašvaldības bilances postenī ”Zeme, ēkas
un būves” pašvaldības īpašumu domājamās daļās ir ieskaitītas daļas par zemēm un
citiem īpašumiem, par kurām privatizācijas procesa laikā ir noslēgti pirkuma
līgumi, taču īpašuma ieguvēji savas īpašuma tiesības juridiski nav noformējuši
līdz galam, un pirkuma līgumi nav reģistrēti Valsts Zemes dienestā un
Zemesgrāmatā. Līdz ar to minētajos reģistros kā īpašnieks uzrādīta pašvaldība,
kas savā uzskaitē par pamatu ņem Zemesgrāmatas datus un katru pārskata gadu
nekustamā īpašuma daļas samazina atbilstoši izmaiņām Zemesgrāmatā.

Tāpat pašvaldības 2014.gada finanšu pārskata skaidrojumos
norādīts, ka 2014.gadā pašvaldībā veikta atkārtota salīdzināšanās ar Valsts
Zemes dienesta datiem par zemes kadastrālo vērtību attiecībā pret 2010.gada
31.decembri, kuras rezultātā pašvaldībai piederošajai zemei tika konstatēta
atšķirīga kadastrālā vērtība un tā tika koriģēta, piemērojot 2010.gada
kadastrālo vērtību.

”Visu VK prasību ieviešana nekustamo īpašumu uzskaitē prasīs
ilgstošāku laika periodu, un tas atkarīgs no pašvaldības finanšu iespējām katru
gadu. No pašvaldībai piederošajiem aptuveni 4700 dzīvokļu šogad Zemesgrāmatā
atbilstoši jaunajām prasībām pārreģistrēt iespējams tikai ap 1000 dzīvokļu,
līdz ar to pilnīgai šī jautājuma sakārtošanai būs nepieciešami līdz pieciem
gadiem. ”Taču, ja šādas prasības ir, tad mēs, bez šaubām, tās pildīsim,” uzsver
R.Fricbergs.