Šodien ap pulksten 8.30 aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku, bruņojušies ar svilpēm un plakātiem, pulcējās pie Saiemas ēkas, lai brīdinājuma piketā prasītu cienīgu darba samaksu. Turp bija devušies teju 100 pedagogu arī no Liepājas.

Kā portālam pastāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Liepājas nodaļas vadītāja Irēna Opšteine, pedagogi, sakāpjot divos autobusos, devās uz Rīgu agri no rīta. Galamērķī viņi ieradušies paši pirmie. “Bijām sagatavojuši plakātus ar dažādiem saukļiem – “Politiķi, nesūtiet mūs svešumā!” “Krīze beigusies, atdodiet algas” – un tamlīdzīgi. Nostājāmies, un drīz pēc tam ieradās pārējie,” notikumus atminas I.Opšteine. “Pie mums nāca politiķi, katrs kaut kā taisnojās, skaidrojās. Pienāca arī tautas kalpi, vēlēti no Liepājas. Izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski liepājnieki pratināja kārtīgi, informējot par lietām, kuras, mūsuprāt, viņš īsti nesaprot.”

I.Opšteine stāsta, ka līdzi bijušas arī svilpes, un, kad Saeimas ēkā risināti pedagogu jautājumi, tie politiķi, kas nav atbalstījuši algu palielināšanu, tikuši izsvilpti. “Troksnis bija tās, ka vēl vairākas stundas pēc tam man ausis bija aizkritušas,” teic LIZDA Liepājas nodaļas vadītāja. Četri skolotāji no Liepājas aicināti uz pieņemšanu pie Reformu partijas pārstāves Initas Bišofas, pie deputātes pulcējās pedagogi no Kurzemes. “Sākumā runa bija par pedagogu algām, bet pēc tam aizgāja par tēmām, kas tuvākas Bišofa kundzei – par bērnu nama likteņiem, sociālajām problēmām,” atstāstot iesaistīto sarunas dalībnieku teikto, sacīja I.Opšteine, jo pati tajā nepiedalījās. Bērnudārza “Mazulītis” vadītājas vietniecei izglītības jomā Elgai Krauklei sākotnēji saruna likusies daudzsološa, bet, laikam ritot, saprasts, ka neko konkrētu nepateiks. “Solījumi ir, bet ne rīcības,” skumji secina E.Kraukle, lai gan Rīgā ieradušies tieši risināt sasāpējušo algu jautājumu, nevis saņemt solījumus, ka tas tiks risināts.

“Šī ir mūsu pirmā protesta akcija. Jā, varētu sekot arī nākamā,” nenoliedza I.Opšteine, turpinot filosofiski: “Zem guloša akmens ūdens netek. Var nedarīt neko, pa kaktiem pļāpāt, raudāt, sūdzēties. Bet ir otrs variants – iziet visiem ielās, satikt kolēģus, kam tādas pašas problēmas, runāt. Ir vārdos pateikts, ka cilvēks šajā zemē ir prioritāte, un, to dzirdot, cilvēki nebrauc prom. Jau tagad Latvija ir tukša. Kaut kas ir jādara.” I.Opšteine neslēpa, ka protesta akcijas laikā skolotājiem birušas asaras. “Mūsu prasība ir vietā – lūdzu, paaugstiniet algas. Nevaram dzīvot, kā pēdējie nabagi.”

Šī E.Krauklei nebija pirmā protesta akcija, viņa iepriekš piedalījusies vēl vairākās, tādēļ priekšstats par to, kā būs, aptuveni bijis. “Cilvēkus satrauc atalgojuma jautājums. Tas nav adekvāts šodienas piedāvājumam, kaut vai paskatoties, kādas cenas ir veikalos. Pedagogiem ir ļoti grūti izdzīvot. Vēlamies tikai to, lai, strādājot vienu likmi, cilvēks saņemtu arī atbilstošu, novērtētu samaksu,” sacīja E.Kraukle, piebilstot, ka, visticamāk, pēc šodienas sekos vēl piketi, jo dzirdētais un piedāvātais viņus neapmierina.

Izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās ap pulksten 10, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja “Zinātniekiem sociālās garantijas”, “Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!”, “Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem”. Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka “Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim”.

Kā novēroja LETA, pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Dodoties uz Saeimas plenārsēdi, vairāki deputāti, tostarp Ina Druviete (V), Valērijs Agešins (SC), Kārlis Seržants (ZZS), Lolita Čigāne (V), piestāja pie piketētājiem īsai sarunai.

Pie protestētājiem bija ieradies arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš apstājās, lai aprunātos ar pedagogiem. Vaicāts par pedagogu zemo atalgojumu, viņš norādīja, ka nav šaubu, ka tas ir zems, bet jautājums esot, kā to palielināt. “Nākotne ir mūsu rokās. Jāsaka, ka viņi redz labāk, kas jādara, jo visu mūžu strādā un labāk saprot,” vaicāts, kāds būtu šīs dienas vēstījums pedagogiem, atzina Bērziņš.

Viņš arī sacīja, ka šādi pasākumi notiek ļoti reti un uz tiem sanāk tie, kas grib labu. Runājot par iespējām no nākamā gada palielināt algas, prezidents nedomā, ka 2014.gadā būs lielas izmaiņas salīdzinājumā ar esošo budžetu.
Pie pedagogiem aprunāties bija ieradies arī izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško aģentūrai LETA norādīja, ka šis ir pirmais solis un sākums protesta akcijām. Nākamais solis varētu būt streiks. Viņasprāt, politiķu vidū valda neizpratne, jo uz papīra algu pieliek, bet reālajā dzīvē pedagogiem algas tomēr nepalielinās. Viņa uzskata, ka nevar runāt par pārmaiņām un kvalitāti, ja tam neatvēl naudu. Mikiško sacīja, ka pedagogi ir gatavi reformām un pārmaiņām, taču akcentēja, ka mūsu pedagogiem ir zemākā alga Eiropā.

Mikiško necer, ka sarunās ar politiķiem tiks izteikts apmierinošs piedāvājums, bet prognozē, ka tiks teikts, ka naudas nebūs. Ja sekos kāds piedāvājums algu palielināšanai, tas būšot patīkams pārsteigums.

Pēc sarunas ar piketētājiem izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis secināja, ka problēma ar pirmsskolas pedagogiem ir smagāka un dziļāka, nekā iepriekš domāts. Viņš pauda vēlēšanos, lai šāda saruna būtu notikusi jau agrāk un varētu nodrošināt tieši pirmsskolas pedagogu algu palielināšanu un situācijas uzlabošanos. Ministrs izteicās, ka šie pedagogi ir kā pazaudēti starp valsti un pašvaldību atbildības ziņā. Viņaprāt, pašreizējais atalgojums vairākiem tūkstošiem pedagogu nav pietiekams pat, lai nodrošinātu izdzīvošanu.

“Es saprotu jūsu sāpi, un tās problēmas tik tiešām ir dziļas un pastāv jau ļoti ilgu laiku,” teica Dombrovskis, vaicāts par savu vēstījumu pedagogiem. Viņš norādīja, ka kaut kas tiek darīts situācijas uzlabošanai, taču atzina, ka tas ir nepietiekami. Ministrs akcentēja, ka mērķdotācijās pedagogu algām šogad bija finansējuma pieaugums 7% apmērā, taču atgādināja, ka krīzes laikā finansējums izglītībai bija ievērojami samazināts.

Ministrs teica, ka ar dažiem mēnešiem nepietiek, lai izglītība tiešām kļūtu par valdības patiesu prioritāti. Saistībā ar iespējamo pedagogu streiku ministrs tomēr aicina pedagogus padomāt, kas izglītībā ir galvenais – bērns. Viņaprāt, ar šo piketu pedagogi likumdevējam par sevi ir atgādinājuši, tādēļ streikam neredz pietiekamu pievienoto vērtību.

Arodbiedrība ar brīdinājuma piketu vēlas pievērst deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai. LIZDA nav mierā ar valdības piedāvājumu no 2014.gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes no 280 līdz 295 latiem uz papīra, bet vēlas pamatlikmes palielinājumu līdz 310 latiem. Arodbiedrība vēlas arī redzēt skaidri iezīmētu algu palielinājuma grafiku 2015. un 2016.gadam, tāpat arī mudinās nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai pilnā apmērā.

Kā akcentēja Grigorjevs, piketa dēļ mācību process necietīs un skolēni tiks nodarbināti.

Dombrovskis aģentūrai LETA sacīja, ka pašreizējā budžetā nav finansējuma, lai palielinātu pedagogu zemāko likmi līdz 310 latiem. Viņaprāt, uz 310 latiem par likmi pedagogi varētu cerēt 2015.gadā, jo ministrija ir sagatavojusi strukturālo reformu paketi, kas ļautu rast nepieciešamo finansējumu.