Viņas vērtējumā, sadarbība ar IZM uzlabojusies tieši līdz ar demisijas pieprasījuma izteikšanu, tomēr organizācijai aizvien esot ministrijai “jāskatās uz pirkstiem”, lai tā izpildītu mutiski panāktās vienošanās. “Nereti vien ir situācijas, kur mēs izrunājam un tiešām paliekam nesadzirdēti būtiskos jautājumos,” sacīja Vanaga.

Kā piemēru viņa minēja LIZDA ierosinājumu ļaut pedagogiem, kuri ir nobažījušies par savu veselības stāvokli, līdz vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai turpināt strādāt attālināti. Par šo jautājumu arodbiedrība ar IZM esot runājusi jau iepriekš, bet regulējuma projektā par reģionālo pieeju skolu atvēršanai tas joprojām neesot iekļauts.

“Tas tikai liecina, ka joprojām mūsu sadarbība ir tāda, kur ir dubulta kontrole jāveic. Arī pie aprēķiniem mēs nemitīgi esam kā vidutājs starp darbiniekiem un ministriju, un mēs redzam, ka sadarbība tomēr nav līdz galam nostiprināta, un tas uzticēšanos nestiprina,” norādīja Vanaga.

Kā piemēru viņa minēja IZM it kā nekorekti veiktus aprēķinus par piemaksām kultūras sektora pedagogiem, uz ko LIZDA norādīšot šodien gaidāmajā valdības sēdē. Pēc organizācijas vadītājas teiktā, šie aprēķini veikti tā, ka rezultātā nepietiks naudas, ko kultūras sektora pedagogiem piemaksāt par konsultācijām. “Kurš ko un kā rēķināja, tādu izmeklēšanu mēs neveiksim, tas nav mūsu kompetencē, bet mums ir jāskatās, lai atkal netiek apdalīta un aizmirsta kāda daļa no pedagogiem, jo viņi jau nesēž pie šiem aprēķiniem,” norādīja Vanaga.

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas demisiju LIZDA nolēma prasīt pērn 25.novembrī, norādot uz viņas neapmierinošo darbu un slikto sociālo dialogu ar nozari. Atbalstu LIZDA izteiktajam Šuplinskas demisijas pieprasījumam tolaik pauda arī “Vecāku alianse” un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Savukārt Šuplinska pārmeta LIZDA, ka tai interesē galvenokārt resursi, nevis atbalsta mehānisma veidošana skolotājam, bērnu vai Latvijas valsts iedzīvotāju intereses, 21.gadsimta izglītības pieejamība un modernizācija.