Peldsezona iegājusi finiša taisnē – nav vairs tālu
15.septembris, kad darbu pludmalē beigs Glābšanas dienests. Peldēšanās traģiski
mūspusē šovasar beigusies pieciem cilvēkiem, taču peldvietās, kur strādā
glābēji, traģisku negadījumu uz ūdens nav bijis, portāls noskaidroja Glābšanas
dienestā un policijā.

Par statistiku runāt vēl esot pāragri, norādīja pludmales Glābšanas
dienesta priekšnieks Kristiāns Brūvers, taču atzina, ka šā gada pludmales
sezona Liepājā glābējiem noslēgumam tuvojas bez ārkārtas gadījumiem. Kopš
K.Brūvers ir Glābšanas dienesta vadītājs, tātad – astoņu gadu laikā, pilsētas
pludmalē, kur strādā glābēji, nav notikuši negadījumi ar letālām sekām.

Ārpus glābēju pārziņā esošās teritorijas ūdenstilpes šosezon
mūspusē paņēmušas piecu peldētāju dzīvības. Pirmais letālais gadījums bija
sezonas sākumā, kad nelegālajā peldvietā Pērkones kanālā, tā saucamajā
Pakaviņā, peldoties gāja bojā zēns. Vēl viena zēna dzīvību pagājušajā mēnesī
jūra paņēma iepretim Vētru ielai. 28.jūlijā Dunalkas pagastā, netālu no savām
mājām, noslīcis tika atrasts Latvijā lielākās altārgleznas autors – mākslinieks
Ēriks Pudzēns. 11.augustā Pāvilostā, Baltijas jūras krastā Viļņu ielas galā,
atrastas 1956.gadā dzimuša vīrieša mirstīgās atliekas. Vīrietis noslīcis,
peldot jūrā, vēsta policijas rīcībā esošā informācija. Bet 21.augustā ap
septiņiem vakarā Aizputes novada Kalvenes pagastā ūdens paņēmis kāda 1966.gadā
dzimuša vīrieša dzīvību, portālu informēja VP Kurzemes RP priekšnieka palīdze
Jolanta Knīse. Vīrietis noslīcis dzirnavu dīķī. Nelaimes gadījuma apstākļi tiek
noskaidroti, skaidroja policijas pārstāve.

Cilvēkiem, kas dodas atpūsties pie jūras, jāatceras, ka
glābēji nestrādā visā pludmales teritorijā. Oficiālā pilsētas peldvieta, kurā
strādā glābēji, ir pludmale no Kūrmājas prospekta gala līdz Vaiņodes ielas
galam. K.Brūvers skaidro, ka glābēji, protams, steidz palīgā arī ārpus viņu
uzraugāmās teritorijas, kā tas bija gadījumā šovasar, kad jūrā pretī Vētru
ielai pazuda zēns.

”Reaģēsim jebkurā situācijā. Pirms vairākiem gadiem bija
gadījums, kad devāmies uz izsaukumu arī uz Bernātiem, taču tam nepieciešams
laiks. Turklāt šādās situācijās mēs esam spiesti atstāt to teritoriju, kas mums
patiešām jāuzrauga. Ja nu tur notiek kāda nelaime?”

Glābšanas dienesta vadītājs atgādina, ka visdrošākā
peldēšanās tomēr ir oficiālajās peldvietās, kur strādā glābēji: ”Tā ir visā
pasaulē. Ja redzams dzelteni sarkanais karogs, tad zināms, ka šajā vietā strādā
glābēji un tur var justies droši. Visa pludmale nevar būt peldvieta, ir jābūt
arī aktīvajai zonai, piemēram, kaitotāju zonai, zonai, kur braukt ar ūdens
motocikliem, burāt un tamlīdzīgi. Tur nav vēlams doties peldēties, tas ir pat
bīstami. Nevar pludmali visā pilsētas teritorijā noteikt kā vienu lielu
peldvietu, jo cilvēkiem ir dažādas vēlmes – vieni grib spēlēt futbolu, citi
nodarboties ar ūdens sporta veidiem. Arī viņiem jāatvēl vieta.”

K.Brūvers stāsta, ka glābēju ikdiena šovasar neatšķiras no
iepriekšējiem gadiem. Bijuši gadījumi, kad pie glābējiem vērsušies atpūtnieki,
kuri pludmalē apzagti. Taču šādu gadījumu sezonas laikā nav bijis vairāk kā
iepriekšējos gados. Turklāt vienā gadījumā glābējiem operatīvi garnadzi
izdevies aizturēt, un no viņas uzbrukuma cietusī sieviete savu mobilo telefonu
atguvusi.

Tāpat bieži nav bijuši gadījumi, kad pludmales apmeklētāji
savainojušies un glābējiem nācies sniegt medicīnisko palīdzību: ”Uz
svešķermeņiem sagrieztas kājas un citi savainojumi biežāk ir sezonas sākumā,
kad ļaudis, izslāpuši pēc atpūtas pludmalē, stipri steidzas. Nu jau pludmale
paliek tukšāka, jo dzestrais rudenīgums jau jūtams. Taču ūdens pludmalē vēl
silts, tādēļ cilvēki to vēl cenšas izmantot,” piebilst glābējs.

Nopietnāka problēma ir personas, kuras, būdamas alkohola
reibumā, vēlas doties peldēties. Šie peldētāji no pludmales tiek izraidīti,
iespējams, tādējādi viņus paglābjot no noslīkšanas. Šovasar no pludmales
izraidīti un līdz ar to no noslīkšanas izglābti vairāki desmiti personu, kuras,
būdamas stiprā alkohola reibumā, devušās peldēties jūrā. ”Kad pludmalē notiek
pasākumi, tad iereibušos neskaita,” pasmaida Glābšanas dienesta priekšnieks, atzīstot,
ka pasākumu laikā vienā vakarā vien no peldēšanās tiek atturēti desmiti
pārgalvīgo.

Īpašu uzmanību glābēji pievērš bērniem, kuri jūrā dodas bez
pieaugušajiem. K.Brūvers atzīst, ka pēc traģiskā negadījumā, kad jūrā ārpus
glābēju apsekojamās teritorijas noslīka zēns, organizēti pastiprināti
profilaktiskie pasākumi. ”Reida laikā no pludmales tika izraidīti vairāki
desmiti bērnu, kuri jūrā bija bez pieaugušajiem,” skaidro glābējs: ”Vai tiešām jānotiek
nelaimei, lai cilvēki saprastu, ka laist bērnus vienus peldēties, ir bīstami?”

Viņš stāsta, ka vien pāris dienas pēc traģiskā negadījuma,
apsekojot pludmali, konstatējis, ka cilvēki ir pārgalvīgi, pat bezatbildīgi:
”Mammas guļ aiz kāpām un sauļojas, bet bērni vieni paši lēkšo pa jūru. Turklāt
pavisam mazi, dažs pat četrus piecus gadus vecs. Šādus vienus nevar laist uz
ielas, bet viņi vieni ir jūrā. Mātes par iespējamo bīstamību sāk aizdomāties
tikai pēc tam, kad viņām skaidrojam, ka viņas nespēs pietiekami ātri noreaģēt,
ja kas slikts atgadīsies. Nesaprotu, ko cilvēki gaida, uz ko paļaujas, ja tepat
blakus mums bijis tik traģisks negadījums. Turklāt tas notika vecāku klātbūtnē.
Tuvredzīgi paļauties uz to, ka ar pašu jau nelaime nenotiks, manuprāt, ir
vienkārši muļķīgi.” 

Glābēji darbu pludmalē turpinās līdz 15.septembrim, kas ir
oficiālās peldsezonas noslēgums. Tāpat kā līdz šim, glābēji pludmalē dežūrēs ik
dienu no pulksten 10 līdz 22. Ik dienu pludmalē strādā četri glābēji, piebilst
K.Brūvers, paskaidrojot, ka pa vienam glābējam dežūrē katrā postenī, bet divi
patrulē pa pludmali.

Glābšanas dienesta priekšnieks neslēpj, ka ļoti cer sagaidīt
priecīgu vēsti, ka tiek papildināti glābēju štati. Iestājoties krīzei valstī,
glābēju skaits pludmalē tika samazināts – līdz tam pludmalē ik dienu strādāja
nevis četri, bet seši glābēji.

Tāpat viņš atzīst, ka jāsāk domāt par glābēju ekipējuma
atjaunošanu un papildināšanu. Kvadricikls, ko glābēji izmanto ikdienā un kas
tika iegādāts 2006.gadā, sevi godam pierādījis, taču, kā zināms, neviena lieta
nav mūžīga. Tāpat glābēji ļoti gaida, kad tiks iegādāts digitālais displejs
uzstādīšanai glābšanas stacijā: ”Tas būtu mūsdienīgs informācijas stends, nevis
kā aptuveni 30 gadus vecā planšete, ar kuru strādājam šobrīd un kas novecojusi
gan fiziski, gan morāli.”