Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 20. jūnijs

Vārdadiena: Maira, Rasa, Rasma

Pērn tūristu skaits pieaudzis par 10 procentiem  (1)

Atslēgvārdi tūrisms | tūrisma informācijas birojs | statistika

Foto: Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) ir apkopojis statistikas datus par tūrisma attīstību pilsētā 2018. gadā.

Pēc Centrālās statistikas pārvades (CSP) datiem Liepājā pērn ir nakšņojuši 99 228 tūristi, kas ir par 10,05% vairāk kā 2017. gadā, informē Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja tūrisma attīstības speciāliste Agita Vucena.

Latvijas ceļotāju skaits ir pieaudzis par 6,33%, savukārt ārvalstu tūristu skaits – par 18,04%. Kopējais Liepājas naktsmītnēs pavadīto nakšu skaits pagājušajā gadā pieaudzis par 11,93% un sasniedza 156 581 nakti. Latvijas tūristi nakšņojuši par 4,92% vairāk nakšu kā gadu iepriekš, bet ārvalstu tūristi – par 23,78% nakšu vairāk. Taču jāpiebilst, ka Liepājā naktsmītņu sektorā ir ļoti liels apartamentu īpatsvars, no kuriem netiek ievākti statistikas dati. Līdz ar to reālais nakšņotāju skaits ir stipri lielāks.

Augstākais naktsmītņu noslogojums pēc CSP datiem Liepājā bijis jūlijā un augustā, kad vidēji pilsētā bija aizpildītas attiecīgi 59,6% un 59,4% gultasvietas. Gada vidējais Liepājas naktsmītņu noslogojums 2018. gadā bija 32,8%, kas ir par 0,6 procentu punktiem augstāks kā 2017. gadā. Salīdzinājumam Latvijā vidējais gultasvietu noslogojums bijis 44,59%, bet galvaspilsētā Rīgā – 55,37%. Vidējais uzturēšanās ilgums Liepājas naktsmītnēs bija 1,58 naktis.

Analizējot CSP datus pa ceturkšņiem, redzams, ka gan vietējo tūristu no citiem Latvijas novadiem, gan ārzemju tūristu skaits visos periodos bijis lielāks nekā pērn.

Liepāja kā tūrisma galamērķis kļūst arvien interesantāka ne tikai aktīvajos vasaras mēnešos. Latvijas ceļotāju uzturēšanās ilgums ir palielinājies tikai gada trešajā ceturksnī, savukārt ārvalstu tūristu uzturēšanās ilgums ir pieaudzis visos ceturkšņos. Vietējie tūristi pagājušajā gadā Liepājā ir nakšņojuši vidēji 1,41 nakti, bet ārvalstu tūristi – 1,91 nakti.

Nemainīgi Liepājā nakšņojušo valstu pārstāvju top galvgalī arī pagājušajā gadā bija Lietuva (12,48% no visiem nakšņotājiem, pieaugums salīdzinājumā ar 2017.gadu +29,35%), Vācija (3,97%, +13,93%), Krievija (3,06%, +1,23%) un Igaunija (1,99%, -1,99%), kam sekoja Polija, Baltkrievija, Somija, Zviedrija, Dānija un Lielbritānija. Kopumā 2018.gadā Liepājā nakšņojuši viesi no 82 pasaules valstīm.

Pēc Liepājas lidostas datiem pagājušajā gadā Liepājas lidostā apkalpots 9 321 pasažieris. Lidojumi tika atjaunoti 2017.gada maija vidū. Salīdzinot 2017. gada periodu no jūnija līdz decembrim ar 2018. gada tādu pašu periodu, pasažieru skaits pieaudzis par 10%.

Pēc Liepājas jahtu ostas datiem 2018. gadā Liepājas ostā uzņemtas 359 jahtas, kas ir par 10,46% vairāk kā gadu iepriekš. Visbiežāk ieradušās jahtas no Vācijas, Polijas, Lietuvas, Somijas un Zviedrijas.

Pagājušajā vasarā Liepājā bija piestājis arī kruīza kuģis ar 600 pasažieriem no Lielbritānijas, no kuriem lielākā daļa devās organizētās pilsētas apskates ekskursijās vai izmantoja izdevību apskatīt vecpilsētu paši.

Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā pērn klātienē apkalpoti 20 407 apmeklētāji, kas ir par 5,39% mazāk kā 2017. gadā. Latvijas tūristu skaits ir samazinājies par 21,25% (3262 tūristi, 15,98% no kopējā apmeklētāju skaita). Ārvalstu tūristu skaits LRTIB ir samazinājies par 8,83%.

Par 9,38% pieaudzis tūrisma informācijas birojā apkalpoto vietējo iedzīvotāju skaits. Tas saistīts ar Liepājas dāvanu kartes ieviešanu tirdzniecībā, kas ir kļuvusi par ļoti iecienītu dāvanu liepājniekiem un pilsētas viesiem.

Kā jau ierasts, arī pērn visvairāk apmeklētāju LRTIB iegriezušies vasarā. Gada darbīgākie mēneši bijuši jūlijs un augusts, kad apkalpoti 39,6% no kopējā visa gada apmeklētāju skaita.

Kopējais LRTIB apkalpoto ārvalstu tūristu skaits 2018.gadā bija 9 601. Visbiežāk pēc informācijas griezušies tūristi no Lietuvas (39,1% no kopējā ārzemju tūristu skaita; kritums, salīdzinājumā ar 2017. gadu, -9,8%), Vācijas (18,8%; -10,7%) un Krievijas (6,7%; -8,4%). 2018. gadā populārāko valstu topā atrodamas arī tādas valstis, kā Polija, Francija, Lielbritānija, Baltkrievija, Nīderlande, Somija un Spānija. Kopumā 2018. gadā Liepājā viesojušies tūristi no 63 pasaules valstīm (2016.gadā – 72 valstīm). Kā eksotiskākās varētu minēt Gvatemalu, Peru, Saūda Arābiju un citas.

2018. gadā LRTIB tika pieteiktas 150 ekskursijas pilsētas iepazīšanai kopā ar gidiem. Ekskursijās piedalījušies 3413 Liepājas viesi, no kuriem mazliet vairāk par pusi bijuši ekskursanti no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem. Liepāju gidu vadītās ekskursijās iepazinuši tūristi no 13 pasaules valstīm, taču visbiežāk gidu stāstījumu noklausījušies viesi no Lietuvas, Vācijas un Lielbritānijas.

Ekskursijā „Tiksimies Rožu laukumā!”, kas jūnijā, jūlijā un augustā tiek piedāvāta ik dienas, devušies 333 interesenti, savukārt svētdienas organizētajās pastaigās, kas notiek no septembra līdz maijam, piedalījušies 139 ekskursanti.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!