Gan Liepājas pilsētas, gan Dienvidkurzemes novada domē visbiežāk iedzīvotāji vēlas satikt pašvaldības vadītāju, jo domā, ka tad viņu jautājums risināsies ātrāk. Bet – vai tā ir?

Tikšanās Rožu laukumā

Liepājas domē uz pieņemšanu pie deputātiem var tikt, gan rakstot konkrētam tautas priekšstāvim, gan piesakoties Apmeklētāju pieņemšanas centrā.

Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš un viņa vietnieks Salvis Roga pieņem reizi nedēļā, Ludmila Rjazanova – trīs reizes mēnesī, pārējiem deputātiem pieņemšanas notiek reizi mēnesī, visbiežāk pieskaņojoties pastāvīgo komiteju vai domes sēžu dienai.

Tomēr ne jau tikai oficiālos ceļus meklē liepājnieki. Piemēram, Dace Bluķe norāda, ka tikusies ar daudz vairāk cilvēkiem, nekā reģistrēts domē. Deputāte ir aktīva sociālajos tīklos, tāpēc viņai iedzīvotāji vienkārši atrakstot. ”Katru otro nedēļu noteikti ar kādu tiekos,” viņa norāda.

Bieži pazīstami kultūras nozares pārstāvji vēršas pie viņas jautājumos par domes darbu, Eiropas kultūras galvaspilsētu, arī Liepājas kultūras projektu konkursā neatbalstīto ieceru autori meklējuši skaidrojumus, kāpēc tā noticis.

”Kovida laikā man bijušas vairākas tikšanās Rožu laukumā. Uzskatu, ka vienmēr var atrast vietas, lai izrunātu kādu sasāpējušu jautājumu,” pastāsta deputāte.

Tāpat mūsdienās sarunām varot izmantot Zoom vai Google Meet platformas.

”Ir bijuši gadījumi, kad sniedzu konsultāciju, kā var iesniegt konkursam projektu. Cilvēks bija izvēlējies to prasīt deputātam, kaut gan to varētu pastāstīt attiecīgajā nodaļā strādājošs darbinieks. Varētu būt, ka vienā sociālā tīkla burbulī liekas vieglāk paprasīt man nekā iet oficiālo birokrātisko ceļu,” viņa pieļauj.

”Citreiz cilvēks jau ir bijis daudzās vietās, nav saņēmis atbildi, un tad liekas, ka pie opozīcijas deputāta vēl var mēģināt. Tie parasti ir grūti gadījumi,” atzīst D. Bluķe.

Filmēšu un sūdzēšu tiesā!

Arī Jānis Vilnītis norāda, ka uzmeklēt deputātu tagad esot ļoti viegli, viņam ir daudz sekotāju feisbukā, ar kuriem bieži vien visu atrisinot sarakstē. ”Klātienē varbūt 30–40 procenti nāk tādi, kuriem es tiešām varu palīdzēt.

Vairāk kā pusei vajag psihologu vai cilvēku, ar kuru parunāties. Nenosodu, varbūt arī vajag parunāties un tad paliek vieglāk,” viņš pastāsta.

Tikšanās deputāts mēdzot norunāt arī savā darbavietā uzņēmumā ”Liepājas papīrs” un domi nenoslogot, taču esot cilvēki, kas uzstāj uz tikšanos tur. ”Un vēl pasaka, lai būtu klāt no LNA, izpilddirektors un vicemērs,” izstāsta J. Vilnītis.

Viņš atceras savu pašu pirmo pieņemšanu – pa durvīm ienāk vīrietis un paziņo: ”Es runāšu krieviski, visu filmēšu un jūs iesūdzēšu tiesā!”

Reizēm uzreiz redzams, ka visi dienesti jau snieguši atbildes, taču ar tām cilvēks nav mierā.

Visbiežāk strīdīgas situācijas saistītas ar LNA, Sociālo dienestu, bāriņtiesu un Komunālo pārvaldi. Piemēram, cilvēks sūdzas, ka viņam nedodot dzīvokli. Izrādās, personai piecu gadu laikā nav paticis neviens no piedāvātajiem dzīvokļiem, jo ir ļoti grūti atrast pilsētas centrā mājokli ar malkas apkuri, kur neprasās pēc remonta.

Esot arī situācijas, kad tiešām nav bijis, kur iet pēc palīdzības.

Kādai seniorei visas piecas meitas bija no viņas novērsušās un viena pārdevusi dzīvokli, atstājot māmiņu uz ielas. ”Ļoti skumji ir to klausīties. Atradām risinājumu, palīdzējām māmiņai atrast dzīvokli,”

saka J. Vilnītis.

Domes priekšsēdētāja pilnvaru laikā viņš novērojis tendenci, ka cilvēki izvēlas nākt aprunāties tieši ar mēru. Šai amatā esot priekšrocība, ka viņa biroja darbinieki var iepriekš sagatavoties, pieaicināt speciālistus un problēmu risināt uzreiz, lai iedzīvotājam nav jānāk vēlreiz.

”Iespējams, cilvēkiem ir nojauta, ka viņu jautājums tiks ātrāk risināts, bet ne vienmēr ir tā,” saka iedzīvotāju vispieprasītākais deputāts, domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš. Piemēram, zinot iedzīvotāja sociālo profilu, Sociālais dienests var palīdzēt daudz ātrāk un efektīvāk nekā mērs.

Savas sekas atstājusi pandēmija – daudz vairāk ienākot e-pasta vēstuļu. ”Aicinu iedzīvotājus izmantot platformu par nepilnībām pilsētas infrastruktūrā Liepājas pilsēta. Tā ietaupa laiku gan liepājniekam, gan domes darbiniekam. Uz jebkuru vēstuli mums ir jāsniedz atbilde. Ja akas vāks sašķiebies vai sols apgāzies, daudz labāk to piefiksēt lietotnē, ziņa nonāk Komunālajā pārvaldē, un problēmu var ātrā tempā atrisināt,” saka G. Ansiņš, lai gan viņš priecājoties arī pats saņemt zvanus par bedri uz ielas.

Grūti esot pateikt, par ko nezvana. Mēram ticis vaicāts par ūdeni kapsētās – vai to var dzert?

”Cilvēkiem trūkst pietiekamas informācijas par to, kas ir pašvaldības un kas ir valsts kompetence, ko varam un ko nevaram palīdzēt. Tāpēc arī esam, lai iedzīvotājs var atnākt ar savu jautājumu,” pauž G. Ansiņš.

Domā, ka lietas kustēsies ātrāk

Lai arī iedzīvotāji bijuši uz pieņemšanām pie visiem deputātiem, viņi visbiežāk vēlējušies satikties ar domes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu, pastāsta Dienvidkurzemes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Dejus.

”Nereti iedzīvotāji vēlas pie domes priekšsēdētāja kārtot jautājumus, ko sen jau varēja atrisināt pašvaldības iestāžu speciālisti, piemēram, Sociālais dienests, teritorijas pārvaldnieks vai Kultūras pārvalde. Viņi cer, ka, vēršoties uzreiz pie priekšsēdētāja, jautājumi tiks atrisināti ātrāk!” stāsta domes pārstāve.

”Jā, var uzklausīt un iespēju robežās palīdzēt, taču jāsaprot, ka daudzos gadījumos ir noteikta sava lietu virzības kārtība.

Piemēram, nevar piešķirt dzīvokli, ja nav uzrakstīts iesniegums un iesniegti nepieciešamie dokumenti,” viņa norāda uz vienu no tēmām, ar kuru bieži uzmeklējot tieši A. Priedolu.

Priekšsēdētājs pēc pieņemšanās uzklausītā secinājis, ka iedzīvotāji par maz vēršas savas pilsētas vai pagasta pārvaldē.

Pie A. Priedola visaktīvāk pieteikušies iedzīvotāji no Grobiņas un Grobiņas pagasta, arī no Pāvilostas puses. Vērsušies ar sadzīves rakstura problēmām, investīciju iespējām, attīstības, nomas jautājumiem, kā arī iepriekšējo pašvaldību neatrisinātajām lietām.

Vairākos gadījumos jautājumu nodod tālāk pašvaldību darbiniekiem, lai tie sniedz atbildi.

”Novada iedzīvotājus aicinām nevis uzreiz zvanīt deputātam, bet iepriekš pieteikties pa tālruni, lai vienotos par tikšanās laiku. Tas pašvaldībai nodrošinātu statistikas datus par iedzīvotāju problēmām un precīzāku uzskaiti, līdz ar to arī veiksmīgāku jautājumu risināšanu,” skaidro S. Dejus.

Piezvanīt ērtāk nekā atnākt

Daudz intereses satikties iedzīvotājiem bijis ar novada domes deputātiem, kuri kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās. ”Norādītajos pieņemšanas laikos iedzīvotāju atsaucība ir mazāka, bet samērā augsta aktivitāte ir telefoniski, e-pasta formātā vai sazinoties sociālajos tīklos,” pieredzē dalās domes priekšsēdētāja vietnieks Raivis Kalējs.

Cilvēki vēloties noskaidrot vai risināt dažādus saimnieciska rakstura jautājumus, interesējas par tikko apstiprinātās attīstības programmas ierakstiem un projektiem, atbalstu biedrību, nodibinājumu un nevalstisko organizāciju idejām.

Vērojamas izmaiņas iedzīvotāju aktivitātē, skatoties pēc dzīvesvietas. ”Ja sākotnēji pēc novada izveidošanas galvenokārt ar mani sazinājās bijušā Nīcas novada iedzīvotāji, tad vēlāk saņemti zvani un ziņas arī no Grobiņas, Aizputes, Priekules, Rucavas, Gramzdas, Gaviezes un citām vietām,” viņš norāda.

Kopš 2021. gada jūlija Edgaram Putram oficiālas pieņemšanas ir bijušas, viņaprāt, četras reizes. Citas tikšanās bijušas pēc domes sēdēm izbraukumā.

Sasāpējušus jautājumus viņš vairāk saņem telefoniski vai e-pastā, vai satiekot iedzīvotājus, piemēram, tirdziņos. ”Bieži cenšos skaidrot domes lēmumu pamatotību sociālajos tīklos,” viņš piebilst.

”Visaktuālākā tēma ir tieši sociālā joma,” saka deputāte Laila Roga, kuru kā Sociālās komitejas locekli iedzīvotāji bieži uzmeklē telefoniski.

”Grib noskaidrot, kā nomaksāt rēķinus, kur to izdarīt, kādi ir novada rekvizīti, kas piešķirs pabalstus,” teic deputāte.

”Ja nevaru atbildēt, uzreiz sazinos ar sociālajiem speciālistiem, līdz ar to vienmēr jautājumu atrisinām.”

Deputāte iedzīvotājus pieņem Sikšņos un Grobiņā. Līdz pērnā gada izskaņai iedzīvotāji klātienē bijuši divas reizes. ”Sociālos jautājumos zvana ne no šīs puses, bet nīcenieki, vaiņodnieki interesējas, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki. Tiem, kuri ikdienā nelieto internetu, šie ir aktuāli jautājumi. Grobiņnieki aiziet uz domi un pajautā uz vietas.

Labāk, ka iedzīvotāji atrod cilvēku, kas var tepat palīdzēt un būt atbalsta persona, nevis izsauc ”Bez tabu”,” uzsver L. Roga.

”Bieži publiskās vietās atpazīst, noķer uz ielas, turpat kādus jautājumus arī izrunājam, saprotam, kā rīkoties tālāk,” saka Raimonds Reinis.

Noteiktajos pieņemšanas laikos Grobiņā un Aizputē reti kad kāds atnākot, lai gan tie ir vakaros, kad strādājošiem ērti.

Bieži jautājumu uzklausījis pa telefonu, R. Reinis izvērtē un sarunā satikšanos notikuma vietā. ”Manā kompetencē Attīstības un tautsaimniecības komitejā ir zemes jautājumi, tad arī izbraucu uz vietas skatīties, ja ir kāda problēma. Ir gadījumi, kad jābrauc visai komitejai iepazīties ar situāciju, lai pieņemtu lēmumu,” viņš dalās pieredzē.

Kurš neizrāda interesi, tam nebūs plusiņa

Viesturs Razumovskis, VARAM Pašvaldību departamenta direktors

Saskaņā ar ”Pašvaldības domes deputāta statusa likumu” domes deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir tiesības rīkot tikšanos ar iedzīvotājiem.

Tas, kādā veidā īstenot šīs tiesības, ir lielā mērā atkarīgs no paša deputāta – vai tikšanās tiks organizēta domes telpās, pašvaldībai piederošās citās pagasta vai pilsētas telpās vai brīvā dabā, kādi jautājumi tiks skatīti – un iedzīvotāju vēlmes piedalīties.

Taču deputāts šīs tiesības nereti neizmanto. Likums nosaka pienākumu ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.

Pašvaldības domes deputāts ikdienā nodrošina komunikāciju starp iedzīvotājiem un domi – no vienas puses, uzklausot iedzīvotājus, var jautājumus aktualizēt domes sēdēs un, no otras puses, var skaidrot domes pieņemtos lēmumus iedzīvotājiem.

Jā, ir saņemtas sūdzības, ka pašvaldības domes deputāts nav pieejams – nav laika, nepieņem arī tajā laikā, ko paredzējis iedzīvotāju pieņemšanai.

Ministrija deputātu darbu tiešā veidā nevar ietekmēt. Ja ievēlētais deputāts starp vēlēšanām neizrāda interesi par iedzīvotājiem, neiesaistās sarunās un nerisina problēmas, tad tieši no iedzīvotāju atbildes nākamajās vēlēšanās būs atkarīgs tas, vai konkrētais deputāts baudīs deputāta pilnvaras nākamajā sasaukumā, vēlēšanu zīmē kandidātam ievelkot plusiņu vai svītrojot.

Kādēļ iedzīvotāji bieži vēršas pie pašvaldību priekšsēdētājiem? Varbūt izklausīsies neakurāti, bet, manuprāt, tas saistīts ar piecdesmit Padomju Savienības gados veidojušos pieredzi, kad pagasta priekšnieks bija tas, kuram bija liela ietekme lēmumu pieņemšanā, un cilvēki devās pie viņa, jo ar pagasta vadītāja ziņu jautājumu varēja atrisināt privāti, ātrākā termiņā.

Šodien tas ir mazāk iespējams, jo demokrātiskā valstī domes priekšsēdētājam ir jāievēro lēmuma pieņemšanas gaita, jānodrošina, ka lēmumi netiek pieņemti interešu konflikta situācijā, lēmuma pieņemšanā tiek iesaistīta pašvaldības administrācija, un tikai tad dome kā kolektīva vēlēta institūcija var pieņemt personai labvēlīgu lēmumu.

Tomēr svarīgi ir atgādināt, ka domes priekšsēdētājs tiek ievēlēts no ievēlēto domes deputātu vidus. Viņš reprezentē pašvaldību.

Ja domes priekšsēdētājs nes pašvaldības vārdu uz āru, tad vienlīdz svarīgi ir novērtēt vietējos iedzīvotājus un paredzēt laiku, lai tiktos ar viņiem, nevis meklēt iemeslus, kādēļ netikties.

UZZIŅAI

Kā sazināties ar deputātu?

• Liepājas domē pieteikšanās Apmeklētāju pieņemšanas centrā Rožu ielā 6 vai zvanot pa tālruni 63404750.
• Ar deputātiem personīgi var sazināties, rakstot uz e-pastu: deputāta vārds.uzvā[email protected].
• Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji pieteikties pieņemšanām var pa tālruni 22187937.
• Dienvidkurzemes novada informatīvais tālrunis 27774433 – saziņai ar pašvaldības klientu apkalpošanas centru, Pašvaldības policiju, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Lietotnē WhatsApp var ziņot par aktuālām problēmām.

Avoti: pašvaldību vietnes

Fakti

Liepājas domes deputātu iedzīvotāju pieņemšanas (07.2021. –31.12.2022.)

Deputātiem Lindai Matisonei, Agrim Mertenam, Uldim Seskam, Edvīnam Strikam, Modrim Šveidukam, Helvijam Valcim un Vilnim Vitkovskim norādītajā laikaposmā nav bijušas reģistrētas iedzīvotāju pieņemšanas.

Avots: Liepājas dome

Es domāju tā: Vai esat runājis ar deputātu?

Juris – pensionēts inženieris:

– Pirms gadiem 40 iepazinos ar Godmaņa kungu. Daudzus deputātus esmu redzējis, bet nopietnas sarunas mums nav bijušas. Teikšu tā, tagad es negribu runāt ne ar vienu. Reiz pats kandidēju un zinu, ka būt par politiķi ir profesija un tur sava specifika.

Raisa Lazņenko – liepājniece:

– Pirms daudziem gadiem, kad mani dvīņi vēl bija pavisam maziņi, runāju ar Barčas kundzi, un viņa man ļoti, ļoti palīdzēja. Viņa iedeva naudu no savas kabatas, jo situācija man bija ļoti grūta. Neesmu to nevienam teikusi, bet tā bija. Esmu joprojām ļoti pateicīga un klanos zemu.

Paula Marija Zvaigzne – māmiņa:

– Nav sanācis. Nesen manas meitiņas bērnudārza grupā vecākiem bija saruna, ka vajadzētu parunāt ar kādu deputātu par rotaļu laukumu labiekārtošanu bērnudārza ārpusē. Tas lieliski, ja būvē jaunus dārziņus, bet vecajos ļoti vajadzētu labiekārtošanu. Daudzviet vecāki paši samet naudu, lai uzlabotu pašvaldības dārziņu rotaļu laukumus, kas ārpusē.

Ilze – liepājniece:

– Pirms daudziem gadiem runāju ar deputāti Goldi. Viņai bija lieli mērķi, un viņa gribēja daudz sasniegt, bet viss neizdevās. Kā cilvēks – ļoti jauka. Visu laiku jau runā par to, ka pašvaldību un Saeimas deputātiem regulāri jātiekas un jāuzklausa cilvēki. Taču par to viņi atceras tikai tad, kad tuvojas vēlēšanas. Ja es būtu deputāte, tad nevaru apgalvot, kā pati rīkotos.

Indra Poriņa – māmiņa:

– Neesmu runājusi. Varētu deputātiem pajautāt, kāpēc Liepājā pietrūkst vietu bērnudārzā un tik ilgi jāgaida rindā. Mamma nevar iet uz darbu un strādāt, jo bērnam nav vietas dārziņā. Aukli sameklēt sarežģīti un dārgi. Tosmarē joprojām stāv kādreizējais dārziņš, kas gadiem slēgts. Kāpēc to neatjauno?

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.