Pēc divu mēnešu aktīvas darbības noslēgusies akcija “Karstie rēķini”. Akcijas laikā saņemti vairāk nekā 2200 rēķini, kuru dati salīdzināšanai izvietoti īpašā kartē karstierekini.lv.

Karti apmeklējuši aptuveni 50 000 cilvēki, bet vairāk nekā puse no iedzīvotājiem, kuri akcijas laikā iesūtījuši savus rēķinus, arī uzdevuši papildus jautājumus. Tas apstiprina, ka cilvēkiem nav saprotams, par ko viņi maksā un kā aprēķināti tarifi.

Lielākā nepilnība, ko parāda pētījums – nav vienotas metodikas, pēc kuras apsaimniekotājs aprēķina siltuma tarifus dzīvokļiem. Nav arī skaidrs, kā sadalītas mājas kopējās siltuma izmaksas.

Šī problēma – vienotas metodikas trūkums un neskaidrā aprēķinu sistēma – ir galvenais jautājums, ko nepieciešams atrisināt gan visām pašvaldībām, gan valstij kopumā, uzskata akcijas ”Karstie rēķini” organizatori. Viņuprāt, pašreizējais regulējums neko nenosaka par izmaksu sadalījumu un iespējamo formulu, pēc kuras apsaimniekotājiem vajadzētu aprēķināt tarifus.

Saprotot esošo situāciju, uzrunāta Ekonomikas ministrija, kas ir atbildīga par namīpašumiem, siltumenerģijas jautājumiem, tarifiem un to regulējumiem. “Mūsu piedāvājums ir izveidot vienotu apsaimniekošanas un komunālo maksājumu rēķinu paraugu ar saprotamām pozīcijām un to aprēķināšanas formulām, lai ikvienam iedzīvotājam ir skaidrs, par ko un cik viņš maksā,” pastāsta organizatori.

”Karsto rēķinu” pētījuma laikā bijušas tikšanās ar dažādiem speciālistiem, un uzklausīti gan iedzīvotāju, gan apsaimniekotāju bēdu stāsti par esošo situāciju. No šiem stāstiem un izvietotajiem datiem karsto rēķinu kartē lielākie Latvijas mediji veidoja rakstus, lai informētu auditoriju par jautājumiem, kuri saistīti ar apkuri. Tapuši vairāki desmiti stāstu. To apkopojumu var lasīt Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra mājaslapā www.rebaltica.lv.

Kur meklēt palīdzību?

Visiem palīdzēt ”Karsto rēķinu” komanda nespēja, ka arī  uzklausīt visus stāstus neizdevās, tāpēc šeit var atrast padomus, par to, ko paši varat darīt, lai mainītu esošo situāciju.

1. Skaidrojums par siltuma izmaksām. Rīgas enerģētikas aģentūras un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas izveidotajā bukletā plaši un saprotami aprakstīts kā veidojas siltumenerģijas izmaksas. Buklets pieejams šeit – http://www.rea.riga.lv/files/Metodes_siltumenergijas_paterina_regulesanai.pdf

2. Jāprasa apsaimniekotājam. Ja Jums nav skaidrs kā veidots Jūsu komunālo pakalpojumu, apsaimniekošanas vai apkures rēķins, Jums jāvēršas pie sava apsaimniekotāja. Ja viņš nesniedz skaidrojumus pēc mutiska pieprasījuma, dariet to rakstiski. Apsaimniekotājiem ir pienākums ikvienam iedzīvotājiem 30 dienu laikā sniegt visu informāciju, kas attiecas uz māju. Tas noteikts Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā – http://www.likumi.lv/doc.php?id=193573  

3. Apsaimniekotājs reizi gadā informē par mājas finansiālio stāvokli. Dzīvojamo māju parvaldīšanas likums paredz, ka apsaimniekotājam vismaz reizi gadā ir jāinformē iedzīvotāji gan par tarifiem, gan uzkrājumiem, gan mājas tehnisko stāvokli un plānotajiem remontdarbiem.

4. Siltuma tarifi. Ja zināt mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, šeit (http://www.sprk.gov.lv/index.php?sadala=583) Jūs varat apskatīt regulatora apstiprinātos tarifus, pēc kuriem aprēķināta mājas kopējā iztērētā siltumenerģija.

5. Mājas lieta. Kopš 2011.gada vasaras pārvaldniekam katrai mājai ir jāveido sava Mājas lieta. Tajā apkopo visus pēdējo divu gadu laikā ar māju saistītos izdevumus, ieņēmumus, remontus, uzkrājumus utt. Vecāka informācija par māju krājas mājas arhīvā. Katram dzīvokļu īpašniekam ir tiesības pieprasīt parādīt savas Mājas lietu. To paredz Ministru kabineta noteikumi Nr. 908 ”Mājas lietas vešanas un aktualizēšanas noteikumi”. Skatīt: http://www.likumi.lv/doc.php?id=218832  

6. Apsaimniekotāja maiņa. Lai atteiktos vai mainītu apsaimniekotāju, kā arī piedāvātu tā darbības principu maiņu (zemāki tarifi, nepieciešamie remontdarbi, utt.) ir jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce un jāsavāc vismaz 50% mājas iedzīvotāju balsu. To paredz Dzīvokļa īpašuma likums. Skatīt: http://www.likumi.lv/doc.php?id=221382

Ja tomēr nespējat rast nepieciešamo informāciju un risinājumus likumdošanā, ”Karsto rēķinu” komanda iesaka vērsties šeit:

1. Kaimiņi. Lai pārbaudītu vai viņi arī saskārušies ar līdzīgām problēmām, lai vāktu viedokļu atbalstītājus un sasauktu kopsapulci.

2. Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija – nevalstiskā organizācija, kas cenšas palīdzēt visos patērētāju interešu aspektos. Vairāk informācija www.pateretajs.lv

3. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Departaments aptver vairākas būtiskas iestādes, kas saistītas ar mājokļu apsaimniekošanas un energoefektivitātes jautājumiem. Departamentā var arī iegūt bezmaksas konsultācijas par energoefektivitātes un apsaimniekošanas jautājumiem, kā arī uzaicināt ekspertu ierasties uz konkrētas mājas iedzīvotāju kopsapulci sniegt konsultāciju. Papildus informācija un kontakti http://mvd.riga.lv/lv/, tālr. 67012484, 67012581.

4. Rīgas pašvaldības aģentūra ”Rīgas enerģētikas aģentūra” – REA galvenie uzdevumi ir energoapgādes un efektivitātes vadība Rīgas pašvaldībā, kā arī informācijas pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem.  Aģentūra rīko arī diskusijas un seminārus par energoefektivitātes jautājumiem. Pēc padoma var vērsties ikviens iedzīvotājs. REA mājas lapā ir plaša informācija par energoefektivitātes jautājumiem. www.rea.riga.lv

Pētījums ”Karstie rēķini” ir unikāls projekts, kurā iedzīvotāji tika aicināti iesūtīt savus apkures rēķinus, lai vēlāk tos salīdzinātu īpaši izveidotā kartē www.karstierekini.lv. Pētījumu organizēja Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs ar pilsētas sociālā portāla SOCMAP tehnisko atbalstu, sadarbībā ar lielākajiem Latvijas medijiem – TV3, laikrakstu ”Diena”, TVNET, Latvijas Radio, portāls24.lv, draugiem.lv.