Pirmdiena, 4. marts Alise, Auce, Enija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pie Tosmares ezera uzliek žodziņu krupju prinču glābšanai

Krupji ziemu aizvada miegā parkos, dārzos un lauku sētās, kur izmanto guļai grauzēju alas, lai nenosaltu. Pavasarī tie mostas un seko dabas balsij – uz tuvāko ūdenskrātuvi nērst ikrus, jo šie abinieki vairojas ūdenī. Starp mežu un mitrāju bieži vien ir uzbūvēts ceļš.

14.04.2022 08:00

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Atslēgvārdi

Liepājā 14. novembra bulvāris ir vieta, kur zem auto riteņiem var beigties dzīve daudziem krupjiem, kuri dodas uz Tosmares ezeru. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kampaņā ”Misija – KRUPIS. Izglāb princi!” šeit uzstādījusi pagaidu sētiņu.

Kritiskajās vietās, kur jāšķērso ceļi, krupjiem ir nepieciešama cilvēku palīdzība, stāsta DAP Slīteres Nacionālā parka dabas centra vadītāja Baiba Ralle.

Pērn sperti pirmie soļi krupju prinču glābšanā, un šis esot pirmais nopietna darba gads. ”Esam tikuši līdz žodziņiem trijās vietās Latvijā, un kopumā 27 punkti kartē iezīmēti, pateicoties sabiedrības iesaistei. 15 punktus cilvēki atsūtīja no jauna, ziņojot par vietām, kur pārvietojas krupji,” viņa atzīmē.

14. novembra bulvārī plānots izmēģināt žodziņu uzstādīšanu Kurzemē, no kurienes cilvēki nemaz tik daudz krupju migrācijas punktu neiesūtīja, norāda B. Ralle.

Tā kā šeit ir liela pilsēta, brīvprātīgo palīgu ir vairāk nekā kādā mazā apdzīvotā vietā.

”Šī vieta izraudzīta, lai pievērstu sabiedrības uzmanību. Skatīsimies, vai šis būs kritiskākais punkts, iespējams, migrācija notiek platākā joslā,” viņa pauž.

Brīvprātīgie jau uzgājuši šai vietā sabrauktu krupīti.

Sētiņas vienā pusē tiek ierakti vairāki krupju kolektori – spaiņi vai bļodiņas, kurās abinieki, kas vēlas šķērsot ceļu, iekrīt kā slazdā.

Atšķirībā no vietām, kur nav žodziņu, jābūt ļoti lielai sabiedrības iesaistei, jo vismaz divas reizes dienā jāpārbauda ieraktie kolektori, uzsver B. Ralle: ”Ja krupja āda izžūst saulē, tas var aiziet bojā. Brīvprātīgie un DAP kolēģi, kas strādā Liepājas birojā, sastādīs grafiku un regulāri uzraudzīs šo punktu.”

Viens no brīvprātīgajiem ir Edgars Dreijers. Viņš ir biologs, kura specialitāte ir gliemeži. ”Tā kā sanāk staigāt apkārt un skatīties, ko tie dara, tad redzu arī to, ko dara citi dzīvnieki un kas notiek ar augiem un sēnēm. Kāpēc lai pie reizes nepārnestu pāri ceļam krupīšus?” viņš saka.

Pret abinieku jāizturas saudzīgi, jo kontakts ar cilvēku tam nav patīkams un rada stresu. ”Krupis iet uz ūdeni, tāpēc otrā ceļa pusē tas jānoliek tajā pašā virzienā.

Kad ir palaists brīvs un nomierinājies, tad krupim vajadzētu noorientēties un turpināt ceļu,” stāsta dabas pētnieks.

Daudzviet pasaulē krupju glābšanas akcijas noris jau sen. ”Igaunijā jau desmit gadus, ļoti labas tradīcijas ir Lielbritānijā,” pastāsta B. Ralle. ”Viņi ne tikai izmanto žodziņus, bet jau ceļu būves laikā ieprojektē un veido tunelīšus abiniekiem. To nākotnē vairāk vajadzētu iedzīvināt Latvijā. Cerams, šī akcija mudinās to darīt.”

Esot ievadītas sarunas un ir cerība, ka tuvākajos gados arī uz Latvijas ceļiem varētu ieviest ceļazīmi, kas brīdina par abinieku pārvietošanos.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz