Kaut arī valdība visiem spēkiem mēģinājusi inflāciju bremzēt, aprīlī gada inflācija sasniegusi jaunu rekordu – jau 17,5 procentus. Gan tas, gan ekonomikas atdzesēšanas pasākumi jūtami ietekmējuši norises uzņēmējdarbībā – arī būvniecībā un būvmateriālu ražošanā. Protams, lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 39,2 procentiem, kas vēl pielēja eļļu inflācijas ugunskurā. Arī iedzīvotāji, izjūtot nemitīgo dārdzības pieaugumu, ir reaģējuši uz iespējamām problēmām ekonomikā un būtiski samazinājuši savu patēriņu.

Un tieši ar to ir saistāms būtiskais iekšzemes kopprodukta pieauguma samazinājums šā gada sākumā pretstatā vairāku gadu straujajai izaugsmei.

Būvniecībā mazinājusies aktivitāte

Interesējoties par norisēm būvniecības jomā un ar to saistītajās nozarēs Liepājā, jāsecina, ka arī šeit jūtams pieklusums. Aptaujātie būvuzņēmēji atzina, ka aktivitāte celtniecībā ir samazinājusies, jo īpaši tas izjūtams privātajā sektorā. Viens no uzņēmējiem, firmas “Jumiķis” vadītājs Vilmārs Bogdanovs laikrakstam atzina, ka apjomi ir samazinājušies, tomēr šī tendence, viņaprāt, vēl nav tik strauja, lai būtu iemesls īpaši uztraukties. Savukārt celtnieks, kurš neilgā laikā jau paspējis nomainīt vairākas būvfirmas, stāstīja, ka viena mazā firmiņa, kur viņš iepriekš strādāja, bankrotējusi, no otras viņš aizgājis, jo strauji samazinājusies izpeļņa, bijušas dīkstāves objektu trūkuma dēļ. Tagad jaunais cilvēks darbojas tā sauktajā haltūristu brigādītē, remontē dzīvokļus bez oficiāliem līgumiem. Tomēr pilsētas Būvvaldē uzskata, ka būvniecības jomā liels aktivitātes kritums nav vērojams. Sākoties sezonai, tiekot pieprasītas arvien jaunas būvatļaujas.

Metalurgiem – grūti, bet ne bezcerīgi

Vēl viena nozare, kur jūtams tempa samazinājums, ir metālapstrāde. Saskaņā ar statistikas datiem metāla cenu kāpums nebūt nav veicinājis ražošanas apjomu pieaugumu Latvijas metālu ražošanā. Ja arī šo nozaru uzņēmumi piedzīvo finanšu rādītāju palielināšanos, tad lielākoties uz cenu kāpuma rēķina. Bez tam metālu ražošana ir ļoti energoietilpīga nozare, bet gāzes realizācijas cenas Latvijā šogad var palielināties pat par 50 un vairāk procentiem, turklāt arī elektrības tarifi ir palielināti, un nav izslēgts, ka, saglabājoties augšupejošai cenu tendencei pasaules energoresursu tirgū, tās drīzumā tiks palielinātas vēl. Šajā sakarībā mūsu pilsētas lielākā ražotāja – akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” galvenā ekonomiste Benita Imbovica laikrakstam atzina, ka energoresursu cenu kāpums ir smaga nasta uzņēmumam, kurš jau izjūt elektrības tarifu kāpumu, bet maijā, kad iespējams straujš gāzes tarifu palielinājums, situācija kļūs vēl sarežģītāka.

Iespējams tāpēc, ka tiek gaidīti šie grūtie laiki, pilsētā paklīdušas baumas, it kā “Liepājas metalurgā” arī gatavojoties samazināt strādājošo skaitu. Pagājušogad jau tika atlaisti ap 20 strādājošo, tāpēc uztraukums metalurgu vidū ir jūtams. Tomēr, izpētot situāciju no iekšienes, aptaujājot tur strādājošos, nesaņēmām apstiprinājumu, ka cilvēki būtu sajutuši reālus optimizācijas draudus. Un arī uzņēmuma vadība baumas noliedz, apjomīga optimizācija neesot gaidāma.

Tās esot tikai baumas

Vēl viens lielais Liepājas uzņēmums, ko skāris baumu vilnis, ir akciju sabiedrība “UPB holdings”. Klīst runas, ka uzņēmumā gaidāma pamatīga optimizācija, visās struktūrās kopumā, iespējams, tikšot atlaisti pat ap 1000 cilvēku. “Kurzemes Vārds” vispirms pētīja situāciju uzņēmuma iekšienē, runājot ar dažādās struktūrvienībās strādājošajiem. Taču viņi visi kā viens apgalvoja, ka, kaut arī baumas ir dzirdējuši, tomēr nekas par to patiesību neliecinot.

Akciju sabiedrības “UPB” pārstāvji noliedz baumas par plāniem ievērojami samazināt strādājošo skaitu. Kā paskaidroja ”UPB” holdinga Personāla stratēģiskās vadības un attīstības departamenta direktore Santa Zelča, ”UPB” holdings turpina atvērt jaunas ražotnes, paplašināt un modernizēt esošās. Tas viss nosaka nepieciešamību un aktualitāti Latvijā un ārvalstīs pēc jauniem speciālistiem dažādās jomās. Lai gan kopējais darba meklētāju skaits valstī pieaug, tirgū joprojām trūkst augsti kvalificētu, profesionālu speciālistu. ”UBP” ražošanas procesu automatizācija un investīcijas modernās tehnoloģijās samazina nepieciešamību piesaistīt mazāk kvalificētu darbaspēku.

Jāteic, ka šobrīd visādām baumām un runām ir auglīga augsne, jo pilsēta jau piedzīvojusi gan ražotņu slēgšanu, gan darbinieku masveidu atlaišanu. Tāpēc katrs baidās par savu vietu. Jācer, ka šoreiz velns nav tik melns, kā viņu mālē baumotāji.

Ilgi gaidītā palīdzība

Situāciju ražošanā un valsts ekonomikā kopumā par labu varētu vērst valdības pēdējie soļi šajā virzienā. Kaut arī enerģiskāku rīcību gribējās sagaidīt ātrāk, labi, ka process tomēr sakustējies. Finanšu ministrijas izstrādātā uzņēmēju konkurētspējas uzlabošanas programmā ieplānots kopējais atbalsta finansējums 100 miljonu latu apmērā. Paredzēts, ka programmā īpaši tiks atbalstīti uzņēmumi, kuri orientējas uz starptautisko tirgu, ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, tehnoloģiski ietilpīgi ražošanas uzņēmumi, kā arī jaunu uzņēmumu izveide.

Bet Labklājības ministrija sagatavojusi likuma grozījumus, lai samazinātu darba devēja apmaksāto darbinieka slimošanas dienu skaitu no pašreizējām 14 līdz 10 dienām. Ministrija uzskata, ka darba devēja apmaksāto pārejošas darbnespējas dienu skaita samazināšana būtiski mazinās darba devēju atbildību par darba apstākļiem.

Uzziņai

Liepājā reģistrēto bezdarbnieku skaits
1997. 1998. 1999. 2000. 2001. 2002. 2003. 2004. 2005.  2006. 2007. 2008.(aprīlī)
3917  7383  7448 5798   5295 5234   4973   4377 3164   2682 1841 1977

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”