1. daļas komandieris Jānis Pošeiko uzmanību vērsa uz to, kā droši uzsākt peldsezonu un kā neizaicināt likteni, atrodoties laivā. ”Nevajadzētu doties ūdenī sakarsušiem, jāiet iekšā lēnām, pakāpeniski, pārbaudot grunti,” liek aiz auss komandieris.

Viņš īpaši piekodināja sargāt bērnus, pastāvīgi turēt viņus redzeslokā, vai tā būtu jūra, vai neliels piemājas dīķis. Turklāt piepūšamie riņķi nav nekāda papildu drošība.

Laivā savukārt būtu vēlams uzvilkt glābšanas vesti, kaut arī pieaugušajiem tā nav obligāta (taču glābšanas vestei noteikti jābūt laivā), bērniem gan. Laivā jāsēž savā vietā, nevajadzētu staigāt pa to un gāzelēties, lai nešūpotu peldlīdzekli.

”Alkohols un laivas vadīšana nav savienojama. Arī būt iereibušam pasažierim nav vēlams. Tā kā tuvojas Līgo svētki, gribu atgādināt, ka Jāņu naktī labāk nedoties peldēt, jo diemžēl ir bijuši traģiski gadījumi,” atgādina J. Pošeiko.

Glābēji demonstrēja, kā notiek cilvēka glābšana uz ūdens, izmantojot glābšanas dēli un laivu, aicināja žurnālistus iemēģināt roku glābšanas riņķa mešanā slīkstošajam.

Liepājas glābēju rīcībā ir divas gumijas un viena metāla laiva, kas vairāk piemērota darbiem jūrā un ir aprīkota ar eholotēm un citiem rīkiem. Bet glābšanas dēļi ir izmantojami arī ziemā, glābjot ledū ielūzušos.

Lai kļūtu par VUGD darbinieku, peldētprasme ir obligāts nosacījums. Ugunsdzēsēji vismaz reizi divos mēnešos atsvaidzina iemaņas cilvēku glābšanā uz ūdens un apmeklē arī baseinu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.