“Mencas, butes un reņģes pašlaik uzturas vietās, kur  dziļums pārsniedz desmit metru un vairāk, bet piekrastes ūdeņos dominē sīkie plicīši, kā arī citu zivju mazuļi un  saldūdens iemītnieces, kas uzkrāj spēkus, lai, ziemai tuvojoties, atgrieztos ezerā,” cilājot tīklus un veicot pētniecības zvejas pienākumus jūrā, vakarrīt atzina zivju pazinējs Ēvalds Urtāns.

Pētnieks uzskata, ka tā ir normāla parādība, jo vasarā, kad ūdens pieturas silts, saldūdens zivis nelaiž garām iespēju uzturēties piekrastes ūdeņos, kur barības ir pa pilnam un arī ūdens nav tik pārmērīgi sāļš. Arī tagad – augusta beigās – jūra vēl nav paguvusi kaut cik jūtami atdzist. Par to pārliecinājies, Ēvalda pārinieks Arnis Bokums atzina, ka ūdens esot siltāks par gaisu, tādēļ tur lieliski  iespējams sasildīt, laivā sēžot, nosalušās plaukstas.

Nevajagot uzskatīt, ka sidrabainie pliči ir tikai tādi kaulukambari un galīgi nekam nav vērti. Kaut gan tirgū tos patiešām neviens uzpircējs negribot ņemt, liela daļa makšķernieku šīs zivis labprāt paturot lomā, lai pēc tam izkaltētu. Daudzi zinot, ka kaltēts plicis ir vislabākā uzkoda ne tikai pie alus, bet arī pie citiem stiprākiem dzērieniem. Tāpat nedrīkstot aizmirst, ka plēsīgās zivis – asari, līdakas un zandarti – pličus labprāt izmantojot savā uzturā. “Ja  tie tagad piekrastē kļuvuši par dominanti, tad tā ir cerīga zīme, jo vēstī, ka arī pārējo zivju krājumiem ir tendece vairoties,” secināja Ēvalds, kurš, izdarot nepieciešamos mērījumus, aizvakar un vakar  pārliecinājies, ka nesen aizvadītā vētra ne tikai attīrījusi ūdeņus jūrā un Liepājas ezerā. Tie ne tikai kļuvuši dzidrāki, bet arī ievērojami bagātinājušies ar skābekli. Arī šis apstāklis, viņaprāt, pozitīvi ietekmēšot zivju krājumu pieaugumu.

Ar zivju pētniecību Ēvalds nodarbojas jau vairāk nekā divdesmit gadu un šajā laikā ir uzkrājis bagātīgu pieredzi. Viņš uzskata, ka pētnieciskā zveja ir jāveic regulāri aptuveni divreiz mēnesī.  Mainoties vēja virzienam, stiprumam un citiem parametriem, tūdaļ izmainās arī zivju sastāvs piekrastē. Viņš atcerējās, ka agrāk novērojumi Latvijas Zivju resursu aģentūras uzdevumā tika veikti  visā Baltijas jūras piekrastē. Tagad ar pētniecību vairs nodarbojas  tikai Pārtikas un veterinārā dienesta nodaļas darbinieki. Līdz ar to no lielā zinātnes potenciāla maz kas palicis pāri.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Pētnieka palīgs Arnis Bokums izceļ tīklu, kurā iekļuvis prāvs pliču loms.