Šodien, 25.martā, pieminot 1949.gada 25.marta skaudros
notikumus, Liepājas muzeja ekspozīcijas ”Liepāja okupāciju režīmos” telpās
K.Ukstiņa ielā 7/9 notika deportācijas upuru piemiņas pasākums, kas
vienuviet pulcēja ļaudis sirmām galvām, kuriem izdevās atgriezties no
Sibīrijas, un jaunā paaudze, pārliecinājās portāls.

Liepājas Politiski represēto kluba biedri pasākuma laikā asarām acīs dalījās
atmiņās par to dienu notikumiem, par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto.
Savukārt Liepājas 15.vidusskolas audzēkņi skolotāju Maijas Neimanes, Velgas
Tolces un Ivetas Loginas vadībā politiski represētajiem bija sagatavojuši
literāri muzikālu veltījumu.

Pēc svinīgā pasākuma Liepājas muzeja ekspozīcijas ”Liepāja
okupāciju režīmos” telpās pasākuma dalībnieki ar autobusu dodas uz Tores
staciju, lai vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu
represiju upurus, noliekot ziedus.

Kā atceras viena no deportācijas upuriem Velta Blauzde, viņas
ģimene 1949.gadā dzīvoja mierīgu dzīvi savās lauku mājās, un ģimenei ne prātā
neienāca, ka naktī pie viņiem var ierasties bruņoti vīri.

V.Blauzde atzīst, ka viņas tēvs, runājot šodienas valodā,
bijis lecīgs, nav piekritis jaunajiem noteikumiem un neskaitāmajiem nodokļiem
un nodevām tā saucamajai jaunajai padomju valstij.

Atceroties to dienu šausmīgos notikumus, V.Blauzde stāsta: ”Ienāca
mūsu mājās bruņoti vīri. Viens nostājās pie durvīm, citi sagāja istabā. Man,
nepieredzējušai lauku meitenei, sajūta bija – tūlīt vedīs uz mežu un nošaus.”

Uz jautājumu – ko viņa šodien teiktu cilvēkiem brīvajā
Latvijā, V.Blauzde ir nelokāma: ”Nemeklēsim laimi tik ātri izzūdošajās
mantiskajās vērtībās svešās zemēs. Mēs, represētie, kaut nepieņemti, kaut
nospiesti uz ceļiem, bijām tik laimīgi atgriezties savā Latvijā. Sargāsim un
aizstāvēsim savu tēvu zemi un augstu vērtēsim atgūto brīvību un neatkarību.”

Līdzīgi kā 1941.gada 14.jūnija, arī 1949.gada 25.marta
deportācijas iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20.gadsimta
vēsturē, stāsta Liepājas muzeja galvenā speciāliste Sandra Šēniņa: ”Vairāk nekā
10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām,
aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres
nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un
apkārtnes iedzīvotājam.”

38Skatīt galeriju