Pie Sv. Meinarda baznīcas Ganību un Lauku ielas stūrī tagad aug ozoliņš, godinot septiņus no Liepājas nākušus poļu virsniekus, kuru dzīve pirms 75 gadiem aprāvās Katiņas slaktiņā.

Jau 2008. gadā Polijā sākās programma “Ocalić od zapomnienia… Katyń” – “Pasargāt no aizmirstības… Katiņa”, kuras mērķis ir iestādīt Piemiņas ozolus bojāgājušajiem poļu virsniekiem. Vairāk nekā četri tūkstoši ozolu jau aug Polijā un vēl 14 pasaules valstīs, kur dzīvo poļi. Biedrības “Vanda” vadītāja Rita Rozentāle Liepājā ozolu vēlējusies iestādīt jau sen, to bijis plānots izdarīt 2010. gada aprīlī, Polijas prezidentam klātesot. Taču notika traģēdija – Krievijā pie Smoļenskas nogāzās lidmašīna, un bojā aizgāja Polijas valdības politiķu, militārpersonu, vēsturnieku un citu valsts pārstāvju delegācija. “Tas bija apjukums…” tagad nosaka R. Rozentāle.

Taču pēc pieciem gadiem ozols tomēr ir iedēstīts – par godu 1940. gadā Katiņā noslepkavotajam Polijas armijas virsniekam liepājniekam Marjanam Hejmovskim un vēl sešiem virsniekiem, par kuriem zināms, ka viņu saknes ir Liepājā. Atrast šos cilvēkus sarakstā, kur ir 21 857 nogalināto vārdi, spējis poļu vēsturnieks Mareks Gluško, un Rita Rozentāle Liepājas poļu biedrības vārdā viņam saka lielu paldies par to.

Vieta ozolam un piemiņas akmenim izvēlēta vietā, kur agrāk ilgus gadus notikušas mises poļu valodā. “Jutāmies savā ziņā kā parādnieki,” pasmaida biedrības vadītāja.

“Šī patiesība ilgus gadus tika slēpta, bet to nedrīkst aizmirst – nevis tāpēc, lai meklētu atriebību, bet tāpēc, lai pasargātu savu identitāti,” uzrunājot pagājušopiektdien pie Sv. Meinarda baznīcas sanākušos ļaudis – poļus, latviešus, baltvācus un citus –, teica priesteris Mariušs Kempa. “Šim notikumam ir ļoti liela nozīme Polijas vēsturē. Arī tagad, kļūstot par Eiropas saimi, mēs nevaram aizmirst saknes. Katram kokam ir saknes, un, lai arī nevaram tās redzēt, koks bez saknēm neaug.”

“Koks augs arī mūsu pilsētai,” R. Rozentāle saka. Viņas vadītā biedrība, Liepājas poļu sieviešu klubs “Vanda” šobrīd strādā pie Kultūras ministrijas atbalstīta projekta “Liepājas poļi savai pilsētai” īstenošanas. Tas jau devis iespēju poļu dziesmu ansamblim “Bursztynki” iegādāties savu sintezatoru, kāda līdz šim biedrībai nav bijis. Ansamblim top arī jauni tērpi. Projekta laikā notiek arī poļu grāmatu saraksta ievade elektroniskā formātā, kas dos poļu grāmatu krātuvei jaunu elpu – informē biedrības vadītāja. Nobeigumā paredzēts koncerts barikāžu 25. gadadienas atcerei.